Sadarbībā ar RSU Komunikācijas fakultātes prodekāni Līgu Ozoliņu ir tapis Docētāju pieredzes stāsta ieraksts, kurā raksturoti izaicinājumi un risinājumi darbam ar lielām studējošo grupām. Būtiski aspekti, kurus docētājam ieteicams pārdomāt, uzsākot darbu ar apvienotām jeb lielām studējošo grupām ir: individuālu uzdevumu pārorientēšana uz pāru vai nelielu grupu darbiem, digitālu risinājumu izmantošana sadarbības veicināšanai, studiju kursa vērtēšanas sistēmas pārskatīšana, lai izsvērtu, kur studējošajiem jāsaņem summatīvs vērtējums, kur izmantot automātiskās novērtēšanas iespējas un kur iespējams paredzēt formatīvus vērtēšanas veidus. Tāpat aicinām docētājus izvērtēt, kuros brīžos ir būtiska tieša docētāja-studējošā mijiedarbība un kur studējošie var būt patstāvīgāki, izmantojot docētāja piedāvātus materiālus, sagatavotus uzdevumu paraugus un konkrētas darba veikšanas instrukcijas.

Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras studiju programmas "Ergoterapija" lektori Zani Liepiņu piedāvājam ieskatu gadījuma analīzes metodē, kas īstenota multiprofesionālās studējošo komandās. Gadījumu analīze ir augstākajā izglītībā plaši izmantota mācīšanās un mācīšanas metode, kas sniedz studējošajiem iespēju pielietot teorētiskās zināšanas praktiskās situācijās. Analizējot reālas situācijas un gadījumu aprakstus, studējošajiem tiek piedāvāta iespēja iegūt praktisku jēgu teorētiski apgūtajām zināšanām, kā arī apskatīt situācijas no dažādām perspektīvām. Vēl jo vairāk, studējošo sadarbība komandās, kur ir atšķirīgu profesiju topošie eksperti, pietuvina situāciju reālās dzīves kontekstam, ar ko studējošie saskarsies profesionālajā vidē. Savu ideju pārstāvēšana un profesionālo zināšanu un prasmju izmantošana ne tikai atbalsta studējošo pētniecisko un analītisko prasmju attīstību, bet arī stiprina viņu pārliecību par savu profesionālo kompetenci un lomu situācijas risināšanā. Tāpat darbs multiprofesionālā komandā atbalsta tādas studējošo caurviju prasmes kā: sadarbības prasmes, kritiskā domāšana, efektīva komunikācija, pašvadīta mācīšanās. Lai studējošie veiksmīgi varētu sadarboties kompleksa gadījuma analīzē multiprofesionālā komandā, ir svarīgi, ka viņiem ir plaša pieredze sadarbībai komandās, pietiekoša zināšanu un prasmju bāze, lai veiktu piedāvāto uzdevumu, pieejams atbalsts un resursi, lai pieņemtu pierādījumos balstītus lēmumus. Savukārt, docētājiem un studiju procesa plānotājiem, veiksmīgai gadījumu analīzes ieviešanai multiprofesionālās studējošo komandās, būs savstarpēji jāmeklē kompromisi piedāvātā gadījuma izstrādē, nodarbības laika un vietas saskaņošanā un citos organizatoriskos jautājumos.

Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras docētāju Aneku Kļaviņu tapis Docētāja pieredzes stāsta ieraksts par hibrīdstudijām. Hibrīdstudijas ir docētāja organizētas tiešsaistes mācīšanās un mācīšanās aktivitātes, kas veidotas ar mērķi arvien vairāk aizstāt klātienes nodarbības, nodrošinot mācīšanās aktivitātes vienlaikus kā klātienē tā tiešsaistē. Hibrīdstudiju organizācijas forma kļuva īpaši populāra Covid-19 pandēmijas laikā, jo tā nodrošināja studiju nepārtrauktību. Tomēr arī ārpus pandēmijas situācijas hibrīdstudijas nodrošina elastīgu mācīšanos un vienlīdzīgu pieejamību izglītībai visiem studējošajiem. Šī studiju organizācijas forma var palīdzēt risināt telpu vai materiālo resursu trūkumu, lielākas studējošo grupas sadalot mazākās un nodarbības studējošajiem apmeklējot pamīšus klātienē un tiešsaistē. Īstenojot hibrīdstudijas būtiski ir: detalizēti plānot katras nodarbības un visa studija kursu gaitu; pārliecināties, ka pieejams stabils interneta pieslēgums; ņemt vērā studējošo atšķirīgo komunikācijas un sadarbības pieredzi; rast iespēju studiju norisi pielāgot studējošo mācīšanās vajadzībām.

Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Radioloģijas katedras docētāju Artūru Šilovu ir tapis Docētāja pieredzes stāsta ieraksts par sinhronu un asinhronu studējošo savstarpējo mācīšanos tiešsaistē un klātienē. Medicīnas studējošajiem tika izveidota sistēma, kurā pieredzējušie speciālisti sagatavo vecāko kursu studējošos, kuri pēc tam nodod iegūtās teorētiskās zināšanas un prasmes citiem studējošajiem. Uz šī pamata tika izveidots izvēles studiju kurss, kurā katru semestri tiek sagatavoti vairāk nekā 40 studējošie. Lai nodrošinātu kvalitatīvu studiju kursu, tika izstrādāti īsi, konkrēti teorētiskie materiāli, kā arī ierakstīti detalizēti video.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), tāpat kā citas augstākās izglītības iestādes pasaulē, proaktīvi reaģējot uz globālo pandēmiju, 2020. gada 11. martā pārtrauca lekcijas klātienē, ierobežojot klātienes nodarbību nepieciešamību. Šajā situācijā izšķiroša nozīme bija katras augstākās izglītības iestādes līdzšinējai gatavībai nodrošināt ne tikai tehnoloģijām pilnveidotu, bet arī tehnoloģijām balstītu studiju procesu. Līdz ar to šī brīža galvenā pētnieciskā problēma bija, kā palīdzēt akadēmiskajam personālam tehniskā atbalsta vajadzībās un iezīmēt izglītības potenciālu, vadlīnijas studentiem, kā patstāvīgi strādāt pie satura un sasniegt paredzētos mācību rezultātus.

Materiāla mērķis ir piedāvāt studiju procesā īstenojamas, daudzveidīgas mācīšanās un mācīšanas metodes un paņēmienus, un rosināt docētājus izvērtēt veidus, kā veicināt studējošo mācīšanos un studiju rezultātu sasniegšanu studiju kursā. Materiāls adaptēts no Kevin Yee izstrādātā materiāla “Interactive Techniques”(2020)

Refleksijas darba lapa "Mākslīgais intelekts un akadēmiskais godīgums" adaptēta, lai veicinātu pārdomātu un ētisku pieeju mākslīgā intelekta (MI) izmantošanai studiju procesā. Darba lapā apkopoti dažādi MI izmantošanas scenāriji, kur docētājs var izvērtēt kad un kā ChatGPT izmantošana var būt pieņemama vai nepieņemama dažādos mācību kontekstos. Šī darba lapa palīdz izprast, kā MI var kalpot par vērtīgu palīgrīku, vienlaikus saglabājot akadēmiskā godīguma un studiju kvalitātes standartus. Viedtālruņos darba lapas interaktivitāte ir ierobežota

Pašvadītas mācīšanās mērķis ir identificēt individuālās mācīšanās vajadzības, novērtēt savas zināšanas un prasmes, plānot studiju darbu izpildes procesu, uzraudzīt mācīšanās progresu un vajadzības gadījumā pielāgot izvēlētās mācīšanās metodes.

Metodiskais materiāls ir veidots Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) akadēmiskajam personālam ar mērķi atbalstīt portfolio kā mācīšanas un mācīšanās metodes ieviešanu studiju procesā. Portfolio izglītībā, profesionālajā un personīgajā izaugsmē ir dokumentēts refleksīvs pieredzes apkopojums, kas ir uzskatāms par pierādījumu tam, kādas kompetences studējošais ir apguvis un spēj demonstrēt. Portfolio ir spēcīgs izglītības instruments, lai veicinātu studējošo atbildības uzņemšanos par savu mācīšanos ļautu novērtēt studējošo sniegumu plašākā kontekstā, uzņemoties risku, izstrādājot radošus risinājumus un izdarot secinājumus pašiem par savu veikumu. Iespējams izdalīt vairākus portfolio līmeņus, kas sniedz ieskatu par portfolio mērķi un tā izmantošanu dažādos studiju procesa posmos: kursa portfolio, programmas portfolio, izaugsmes portfolio, labāko darbu portfolio.

Izglītības paradigmu maiņas aktualitāte nacionālā un globālā kontekstā rada nepieciešamību un izaicinājumu augstākās izglītības sistēmai piedzīvot dinamiskas pārmaiņas, virzoties uz individualizētāku izglītības procesu. Studentcentrēta mācīšanās pieeja kā aktuāla izglītības procesa īstenošanas forma atbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām un kā tāda veicina izaugsmi gan individuālā, gan institucionālā līmenī. Pētījuma mērķis ir izvērtēt pieejas atspoguļojumu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mājaslapā, tādējādi piedāvājot secinājumus un ieteikumus tās attīstībai.

SkillTrack project aims to integrate the understanding of self-directed learning, digital learning environments and skills tracking system in higher education to promote student’s learning experience, by bringing together partner universities from 4 different countries – Rīga Stradiņš University (Latvia), Arcada University of Applied Sciences (Finland), The Protestant University of Applied Sciences in Ludwigsburg (Germany), and Baskent University (Turkey). SkillTrack project team has develop a concept of a pedagogical framework and methodology in the context of self-directed learning, using a skills tracking system as a tool, to promote evidence-based discussion between public and educational institutions, and employers and to facilitate dialogue to align learning outcomes with the needs of the labour market to reduce skills mismatch. Erasmus+ project “Skills Tracking System as a Digital Solution for Student-Centred Learning (SkillTrack)” 2021-1-LV01-KA220-HED-000023077

Vadlīniju mērķis atbalstīt RSU docētājus, piedāvājot idejas dažādiem studiju kursā integrējamiem uzdevumiem, kā veicināt studējošo aktīvu mācīšanos, piedaloties konferencēs. RSU mācīšanās un mācīšanas ir viena no vadošajām pieejām, kuras īstenošanā ir svarīga studējošo iesaiste pētniecības vidē un studējošo meklējumdarbības, jeb pētnieciskā darba veikšanas prasmju pilnveide un patstāvības kāpināšana.