Mini-mentālā stāvokļa izmeklēšanas tests (Mini-Mental State Examination) (MMSE)
Constant link of the material (URI)
Personai lūdz izpildīt 11 darbības, kuras ietver orientēšanos, reģistrāciju, uzmanību un reiķināšanu, atcerēšanos, valodu, pārzīmēšanu. Jo mazāks iegūtais punktu skaits jo izteiktāki ir pacienta kognitīvo funkciju traucējumi. Maksimālais punktu skaits ir 30. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Ieva Ķepale. Izziņas funkciju traucējumi un pašaprūpes veikšana personām pēc insulta, 2000.
Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos:
1. Elīna Tomberga. Spoguļterapijas efektivitāte rokas funkcijas uzlabošanā pacientiem pēc saslimšanas ar insultu, 2008.
2. Lāsma Zepa. Auto vadīšanas iemaņu ekspertīze cilvēkiem pēc insulta - situācija Latvijā, 2008.
3. Tatjana Rogova. Miega traucējumu un pleca locītavas sāpju intensitātes pakāpes mijiedarbība pacientiem pēc smadzeņu infarkta, 2008.
4. Līva Germane. Kritienu riska faktori sociālās aprūpes centros dzīvjošām personām, 2010.
5. Evita Trapša. Funkcionālo spēju novērtējums pacientiem ar insultu rehabilitācijas resociālajā fāzē pirms un pēc kompleksas terapijas, 2009.
6. Maija Grava. Agrīnas mobilizācijas un pozicionēšanas ieteikme uz O2 piesātinājumu asinīs pacientiem pēc saslimšanas ar insultu.
7. Tatjana Cupikova. Izziņas funkciju traucējumi un pašaprūpes veikšanas spējas personām pēc insulta slimības akūtajā periodā, 2001.
8. Daira Buraka. Hidroterapijas iespējas līdzsvara traucējumu mazināšanā pacientiem pēc saslimšanas ar insultu, 2008.
9. Alīna Šilvāne. Spoguļterapijas iespējas apakšējās ekstremitātes motorās funkcijas uzlabošanā pacientiem pēc insulta, 2009.
10. Tatjana Rugova. Miega traucējumu un pleca locītavas sāpju intensitātes pakāpes mijiedarbība pacientiem pēc smadzeņu infarkta, 2008.
11. Jekaterina Bobnova. Apmierinātība ar dzīvi saistībā ar sociālo lomu realizēšanu personām pēc insulta, 2005.
12. Diāna Majevska. Funkcionālā neatkarības mērījuma un Bartela ADL indeksa izmantošanas iespējas, novērtējot pašaprūpes spējas personām pēc išēmiska insulta agrīnas rehabilitācijas periodā, 2004.
13. Evita Kuikucāne. Funkcionālās elektriskās stimulācijas pielietošana rokas funkcijas atjaunošanā pacientiem pēc insulta, 2009.
14. Ina Rutko. Vajadzības pēc pašaprūpes palīglīdzekļiem un valsts finansionālais nodrošinājums, 2006.
15. Linda Grīnvalde. Ikdienas aktivitāšu grūtības klientiem ar demencēm, kuri dzīvo sociālās aprūpes iestādē vai apmeklē sociālās aprūpes dienas centru, 2007.
16. Lauma Indrokova. Dzīves kvalitātes salīdzinājums gados ļoti veciem cilvēkiem, kas dzīvo mājās un sociālās aprūpes centrā, 2008.
17. Ieva Ozoliņa. Atšķirības ikdienas aktivitāšu veikšanā personām pēc insulta atkarībā no galvas smadzeņu bojājuma puses, 2001.
18. Liene Cipule. Līdzsvara, ķermeņa stabilitātes funkcijas un vestibulārie traucējumi geriatrijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, 2010.
19. Ilze Kristapsone. Līdzsvara un koordinācijas spēju saistība ar kritienu biežumu senioriem ar 2. tipa cukura diabētu, 2013.
20. Rūta Kuzmane. Gaitas pašnovērtējums pacientiem 3-6 mēnešus pēc saslimšanas ar insultu, 2013.
21. Inga Garuta. Insulta pacientu gaitas uzlabošana izmantojot gaitas treniņu uz skrejceliņa ar vizuālo atgriezenisko saiti, 2015.
Authors [1]:
Ķepale Ieva
Published: 2000
Type: Publikācija / Publication
Language: Latviešu
Key words: Izziņa,Funkcionēšana,nespēja,tests
Target audience: Rehabilitācija / Rehabilitation
Branch of science: Klīniskā medicīna::Sporta medicīna un rehabilitoloģija
Institution: Rīgas Stradiņa universitāte
Departament: Rehabilitācijas fakultāte,Rehabilitācijas fakultāte::Rehabilitācijas katedra
Project:
Added: 2023-12-15
Metadata: Show full item page
Access rights: RSU kopienas piekļuve/RSU community rights