WHODAS 2.0 novērtēšanas instruments ietver funkcionēšanas līmeņa novērtēšanu sešos dzīves domēnos: 1. domēns: Izpratne un komunikācija - uztvere un komunikācija; 2. domēns: Mobilitāte – kustēšanās un pārvietošanās; 3. domēns: Pašaprūpe – attiecībā uz personas higiēnu, ģērbšanos, ēšanu un palikšanu vienam; 4. domēns: Saprašanās ar cilvēkiem – mijiedarbība ar citiem cilvēkiem; 5.domēns: Ikdienas dzīves aktivitātes – pienākumi mājās, brīvais laiks, darbs un skola; 6. domēns: Līdzdalība sabiedrībā – piedalīšanās sabiedriskajās aktivitātēs. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Vanda Jankovska. Funkcionēšanas pašvērtējuma saistība ar objektīvi noteiktiem un klīniskiem rādītājiem cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumu, 2015.

Dzīves kvalitātes instruments ietver 26 jautājumus par indivīda apmierinātību ar dažādām dzīves sfērām (dzīves kvalitāti kopumā, veselību, darba un finanšu situāciju, personu savstarpējās attiecības, un iekšējo psiholoģisko stāvokli, kā arī garastāvokli, enerģiju) pēdējā mēneša laikā. Novērtējums ir 5 punktu skala, kur maksimālais punktu skaits ir 5.Dzīves kvalitātes novērtēšanas instruments apskata četras sfēras: fiziskā veselība, psiholoģiskā veselība, sociālās attiecības, vide. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Ināra Daudiša. Tuvinieku dzīves lomu un apmierinātības ar dzīvi izvērtējums personām ar alkohola atkarību, 2008. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Līva Miķelsone. Veselības veicināšanas darbību rezultāti vecāka gadagājuma cilvēkiem, 2013.

Anketa sastāvēja no 44 jautājumiem, kas sadalīti trīs pamatdaļās: A daļa: pamatinformācija, kas ietver jautājumus par demogrāfisko situāciju, darba vietu, darba stundu skaitu un izglītību; B daļa: informācija par darbu, kas ietver jautājumus par to, cik ilgs laiks tiek pavadīts, veicot specifiskus fizioterpijas uzdevumus, atrodoties dažādās pozīcijās, kā arī jautājumi par psihosociālo stāvokli; C daļa: ar darbu saistītais muguras sāpju sindroms (modifikācija), kas ietver jautājumus par muguras sāpju sindromu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Kristīne Čačka. Muguras sāpju sindroms Latvijā praktizējošiem fizioterapeitiem, 2012.

Darba uzvedības novērtējums ir 32 dimensiju darba veikšanas novērtējums, kas izveidots specifiski personām ar šizofrēniju. Instruments pielietots 189 personām ar šizofrēniju, kas strādā atbalstītā darba programmās ASV. Pētījuma rezultāti pierāda augstu novērtējuma ticamību. Skalai ir augsts iekšējās saskaņotība (pēc Kronbaha alfa koeficenta 0.87-0.95) un starpvērtētāju ticamība (k=0.88-0.94). Pēc atkārtotas faktoru analīzes noskaidrojās, ka faktori ir stabili un sasvtarpēji nepārklājas. Darba uzvedības novēŗtējums ir uzrādījis spēju paredzēt darba stundas un iegūto peļņu, kā arī izšķirt, kuri dalībnieki pēc rehabilitācijas programmas spēs strādāt atklātā darba tirgū. Instruments tika salīdzināts ar citu darba spēju novēŗtējumu personām ar psihiskie, traucējumiem un atzīts par salīdzinoši vienlīdz derīgu darba spēju noteicēju. Instruments uzrādīja arī labu izšķirtspēju salīdzinot rezultātus starp personām ar šizofrēniju un personām, kuras cieš no atkarībām. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Agnese Uzkalne. Darba spēju novērtējums personām ar šizofrēniju: divu instrumentu izvērtējums, 2007.

Vārdu ķēžu tests ir laikā ierobežots vārdu lasīšanas tests, ko var izmantot, lai noteiktu individuālās grūtības vārdu pazīšanā un palīdz skolotājam identificēt skolēnus ar vājām dekodēšanas (lasīšanas) prasmēm. Testu pielieto, lai pārbaudītu bērnu vizuāli motorās funkcijas. Uzdevums ir atdalīt identiskus burtus tik daudz burtu ķēdēs, cik iespējams divu minūšu laikā. Testu izpilda skolēni grupās pa 10-15 skolēniem, rezultātus veido pareizo atbilžu skaits. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Aija Celmiņa. Vizuālās uztveres līmeņa diagnosticēšana lasīšanas traucējumu identifikācijai 7-9 gadus veciem skolēniem, 2008.