Bassa-Perija aptauja izdala sekojošas agresijas un naidīgo reakciju formas: (1) fiziskā un verbālā agresija, kas iekļauj sevī citu dzīvu būtņu aizskaršanu un sāpināšanu, pāstāv instrumentālo un motoro uzvedības komponenti; (2) dusmas, kuras iekļauj sevī fizioloģisku uzbudinājumu un sagatavošanos agresijai, pāstāv emocionālo vai afektīvo uzvedības komponenti; (3) naidīgums, kura pamatā ir slikta griba un netaisnīgums, pārstāv uzvedības kognitīvo komponenti. Aptauja sastāv no 29 apgalvojumiem, kuri tiek vērtēti 5 punktu Likerta skalā gradācijā no nekad līdz bieži. Viens no jautājumiem ir vērtējami apgrieztā kārtībā. Katrs dalībnieks iegūst novērtējumu 4 skalās: fiziskā agresija, verbālā agresija, dusmas un naidīgums. Katras skalas punktu skaits ir atšķirīgs. Summējot šo četru skalu rādītājus, tiek iegūts kopējais agresijas rādītājs. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Aiva Žīgure. Mūzikas terapija agresijas mazināšanā pusaudžiem ar uzvedības traucējumiem, 2013.

Aktivitāšu aptaujas lapa ir modificēta versija no Nodarbju aptaujas lapas, kas izveidota, lai analizētu informāciju par indivīdiem un to veselības stāvokli, aktivitāšu kotekstā. Instruments kalpo kā dienasgrāmata, kurā respondents 24 stundas diennaktī, ar 30 min intervālu atzīmē aktivitātes, ar kurām viņš attiecīgajā laikā ir aizņemts, atzīmējot, vai tā ir darba, brīvā laika vai pašaprūpes aktivitāte. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Gunta Graudule. Aktivitātes dienas aprūpes centrā indivīdiem ar garīgās attīstības aizturi, 2000. Novērtēšanas instruments lietots arī sekojošās publikācijās: 1. Ieviņa Reinsone “Ikdienas aktivitāšu balanss un subjektīvā dzīves apmierinātība pacientiem pēc PTCA”. 2004. 2. Rita Bežeckiha. “ Mātes lomas realizācijas sievietēm, kurām ir bērni ar īpašām vajadzībām.” 2006. Vineta Mihailova. “Apmierinātība ar dzīvi un ikdienas nodarbju sadalījums strādājošiem pieaugušajiem.” 2006.Olga Šemele. “Jauniešu narkomānu ikdienas nodarbju sadalījums un dzīves kvalitāte”. 2007. 3. Sanita Šveice. “Brīvā laika aktivitātes personām pēc insulta, to saistība ar funkcionālo atakarību.” 2000. 4. Laura Lapiņa. “Psihisku slimu personu ikdienas aktivitātes piespiedu ārstēšanas nodaļā.”. 2000. 5. Anete Kaužēna. “Ikdienas aktivitātes cilvēkiem ar garīgās attīstības aizturi neatkarīgu dzīvi uzsākot.” 2008. 6. Anna Ņikitina. “Brīvais laiks jauniešiem ar un bez kustību traucējumiem.” 2009. 7. Maija Neilande. “Ikdienas nodarbju sabalansētība universitātes studentu ikdienā.” 2009.

Aktivitāšu kalkulators ir pašnovērtējums, kas sniedz objektīvu un izmērāmu informāciju par personas ikdienas aktivitātēm un to veikšanas laikā patērēto enerģiju. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Klinta Epalte. Aktivitāšu kalkulators: metode līdzsvara noteikšanai starp aktivitātes veikšanu un enerģijas līmeni, 2018.

Instruments novērtē bailes no kritiena 11 ikdienas aktivitāšu veikšanas laikā - instrumentālās ikdienas aktivitātes, pašaprūpes, mobilitātes un brīvā laika aktivitāšu laikā (t.sk vannas lietošana, ēst gatavošana, iepirkšanās, draugu vai radu apciemošana, publisku vietu apmeklēšana). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Jurijs Strižko. Bailes no kritieniem un to ietekme uz gados vecu cilvēku ikdienas aktivitāšu veikšanu, 2014.

Albertas zīdaiņu motorā skala novērtē zīdaiņu vecumā 0 - 18 mēneši lielo motoro attīstību. Tai ir 58 vērtējuma punkti, kas iedalīti apakšskalās: guļus uz vēdera (21 vērtējuma punkts), guļus uz muguras (9 vērtējuma punkti), sēdēšana (12 vērtējuma punkti), stāvēšana (16 vērtējuma punkti). Katrs vērtējuma punkts tiek aprakstīts ņemot vērā, (1) svaru nesošo ķermeņa daļu, (2) zīdaiņa pozu, (3) antigravitācijas kustības, kuras zīdainis spēj konkrētajā pozā veikt. Novērtēšana notiek novērojot bērna veiktās aktivitātes. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Zane Rožkalne. Albertas zīdaiņu motorās skalas tulkojums latviešu valodā, 2015.

Allenas izziņas līmeņu skrīningtests novērtē pieauguša cilvēka kognitīvās funkcionālās spējas, kognitīvo uzvedību apraksta sešos līmeņos, sākot ar pirmo, kur ir automātiskas darbības, un beidzot ar sesto, kur darbības tikai tiek plānotas. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Sintija Malnača. Allenas izziņas līmeņu skrīningtests ergoterapeita praksē, 2016.

Ar ALS Funkcionālās novērtēšanas skalas palīdzību izvērtē nespēju un invaliditāti, tā ietver 10 jautājumus par: runu, siekalošanos, rīšanu, rakstīšanu, ēšanas iespējām un ēdiena sadalīšanu, ja nelieto gastrostomu vai iespējām izmantot gastrostomu, apģērbšanos un higiēnu, pagriešanos gultā un gultas sakārtošanu, staigāšanu, kāpšanu pa kapnēm, elpošanu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Marita Spuntele Kondrjakova. Amiotrofās laterālās sklerozes pacientu klīniskais un funkcionālais novērtējums, 2012.

Amputācijas mobilitātes paredzēšanas tests (AMP) ir izstrādāts, lai noteiktu funkcionālās spējas personām ar apakšējas ekstremitātes amputāciju un prognozētu iespējamos protezēšanas rezultātus. Testu izmanto pirms protēzes piemērošanas, lai paredzētu funkcionālo mobilitāti pēc protēzes izgatavošanas. Testu iespējams pildīt bez protēzes – AMPnoPRO (amputācijas mobilitātes paredzēšanas tests bez protēzes) un testēt pacienta mobilitāti izmantojot protēzi – AMPPRO(amputācijas mobilitātes paredzēšanas tests ar protēzi)

Amputācijas mobilitātes paredzēšanas tests ir izveidots kā klīnisks instruments, lai novērtētu pacienta ar amputāciju mobilitāti un, lai novērtētu, vai pacientam ar apakšējās ekstremitātes amputāciju pastāv esošas vai potenciālas funkcionālas pārvietošanās spējas. Katrs punkts, kas iekļauts šajā testā, tika īpaši atlasīts priekš vispārējas pacienta ar amputāciju funkciju novērtēšanas ar vai bez protēzes. Tests novērtē līdzsvaru sēdus un stāvus, pārsēšanos un dažādas gaitas prasmes. Kopējais punktu skaits testā, ko pilda bez protēzes (AMPnoPRO) ir no 0 līdz 41, bet testā, ko pilda ar protēzi (AMP PRO) no 0 līdz 47, jo tiek iekļauts papildus uzdevums, kur pārbauda līdzsvaru gan uz veselās kājas, gan uz protēzes, un gaitas laikā tiek vērtēts soļa garums un augstums gan veselajai, gan protezētajai kājai. Katrā testā tiek piešķirti papildus no 0 līdz 5 punktiem atkarībā no izmantotās palīgierīces. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Elīna Poplavska. Koordinācijas un sīkās motorikas spēju saistība ar mobilitātes prasmēm pacientiem pēc unilaterālas transfemorālas amputācijas, 2012.

AĒK paredzēta slodzes ietekmes atklāšanai un novērtēšanai veicot dažādus darbus. Metode ļauj ātri novērtēt darbinieka veiktās aktivitātes, analizē muguras stāvokli un kustības, plecu/roku stāvokli, u.c. Anketa sastāv no divām daļām. Vienu no anketas daļā aizpilda novērotājs un sniedz savu vērtējumu, otru aizpilda darbinieks. Jautājumi novērotājam un darbiniekam atšķiras. Katram jautājumam tiek sastādīta vērtību skala, pēc kuras iegūst punktu skaitu un nosaka darba vides ergonomiskumu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Ieva Langmane. Pašvaldības Sociālā dienestā strādājošo sociālo darbinieku darba vides risku novērtēšana, 2009. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Irina Pētersone. Ergonomisko darba vides riska faktoru saistība ar sūdzībām par muskuloskeletālās sistēmas problēmām dzelzceļa mašīnistiem un to palīgiem, 2015.

Anketa par ergonomikas principu ievērošanu darba mēbeļu, aprīkojuma izmantošanā un ergonomiku smagumu celšanā ļauj noteikt nodarbinātu personu informētību par ergonomiku darba vidē. Tā sastāv no 15 slēgtiem jautājumiem ar 3 atbilžu variantiem, kurā ir jāizvēlas viens - pareizais. Anketa iekļauj tādus jautājumus kā, smaguma pacelšanas augstums, kāda ir pareiza ķermeņa pozīcija paceļot smagumu, iekļauti jautājumi par darba pārtraukuma ilgumu, ergonomisku sēdus pozu un ergonomisku krēslu, par darba telpas platību un apgaismojumu, darbu ar datoru utt.

Anketa par fizisku aktivitāšu un miera stāvokļa sadalījumu diennakts laikā izveidota tabultas veidā, kur diennakts ir sadalīta pa pusstundai, pretī katram diennakts laikam pacientam jāieraksta atbilstoša aktivitāte, kuru viņš šajā laikā veic. Ir doti seši aktivitāšu veidi: (1) miegs; (2) ēdienreizes (brokastis, launags, pusdienas, vakariņas); (3) procedūru apmeklējums (vingrošana, fizikālās nodarbības, hidroterapija u.c.); (4) pašaprūpe; (5) aktīva atpūta (pastaigas u.c.); (6) atpūta guļus stāvoklī (neaizmiegot). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Karīna Sosina. Depresijas un hronisku muguras sāpju mijiedarbības nozīme funkcionālās nespējas attīstībā, 2008.

SPADI ir pašvērtējuma anketa, kas radīta, lai novērtētu sāpju sindromu un pleca funkciju ierobežojumus , anketai ir pierādīta ticamība un jutība pielietošanai pie dažādām pleca patoloģijām Anketa sastāv no 13 jautājumiem divās apakšnodaļās (skalās): sāpes (5 jautājumi) un funkciju ierobežojums (8 jautājumi). Uz katru jautājumu pacients atzīmē atbildi pēc numerālās skalas principa: „0” – sāpju nav vai grūtības nesagādā; „10” – visstiprākās iespējamās sāpes vai ir nepieciešama kāda cita palīdzība, lai veiktu uzdevumu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Līva Tiesnese. Hiperbārās krioterapijas efektivitāte limfedēmas mazināšanā pacientēm pēc mastektomijas, 2015.

Anketa sastāv no 6 jautājumiem, kas ietver jautājumus par vājumu, muguras sāpēm, locītavu sāpēm un pietūkumu, lokāla jutīguma apvidiem un par rīta stīvumu. Jo lielāks BASDAI iegūtais skaitlis, jo augstāka slimības aktivitāte. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Sanda Šantare. Fizioterapijas nozīme pacientu ar ankilizējošo spondiloartrītu kustību funkciju un dzīves kvalitātes uzlabošanā, 2009.

Skala veidota, lai noteiktu, cik lielā mērā cilvēks savu dzīvi uztver kā saprotamu, vadāmu un jēgpilnu, lai pētītu dažādus ar cilvēku emocionālo un garīgo veselību saistītos aspektus. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Santa Grīnfelde. Deju un kustību terapija iekšējās saskaņotības izjūtas paaugstināšanai pacientiem ar hroniskām muskuloskeletālām sāpēm, 2011.

Lieto, lai novērtētu funkcionālo stāvokli pacientam ar muskuloskeletālām problēmām apakšējās ekstremitātēs, lai kontrolētu pacienta funkcionalitāti laika gaitā. Maksimāli iegūstamais punktu skaits - 80, liecina par to, ka svarīgākās dzīvei aktivitātes pētījuma dalībnieks var veikt bez grūtībām. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Olga Sviridova. Kompleksas terapijas ietekme uz dzīves kvalitāti bērniem ar juvenīlu idiopātisku artrītu, 2009.

Apakšējo ekstremitāšu funkcionālā skala ir pašvērtējuma instruments, lai novērtētu apakšējo ekstremitāšu funkcionālo spēju. Tajā novērtē subjektīvo apakšējo ekstremitāšu funkcionālo aktivitāšu veikšanas grūtības līmeni, dažādās ikdienas aktivitātēs. Klīniski var tikt izmantota, lai novērtētu pacienta sākotnējo funkciju, dinamiku un rezultātu, kā arī, lai noteiktu funkcionālos mērķus un iejaukšanas efektivitāti. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Irina Pelagejevska. Apakšējo ekstremitāšu funkcionālās pašvērtējuma skalas saistība ar objektīvo gaitas parametru novērtēšanu ceļa osteoartrīta pacientiem, 2015. Citi studentu darbi, kuros instruments ir izmantots: Ludmila Kačalova. Potītes mugurējā atdures sindroma (PMAS) simptomātikas saistība ar apakšējās ekstremitātes funkcionēšanu baletdejotājiem, 2018.

Apmierinātība ar dzīvi skala ir instruments, ar kura palīdzību nosaka indivīda subjektīvo apmierinātību ar savu dzīvi. Anketa sastāv no 5 apgalvojumiem( trīs ir tagadnē, viens pagātnē un viens nākotnē) un to izvērtējums notiek pēc Liktera skalas no 1-7, kur 1 ir pilnīgs noliegums (pilnīgi nepiekrītu), bet 7 absolūts apstiprinājums (pilnīgi piekrītu).

Apmierinātība ar skaņas pastiprinājumu ikdienas dzīvē ir iekļauti jautājumi par dzirdes tehniskās palīgierīces pielāgotājam par dzirdes tehniskās palīgierīces raksturojošajām pazīmēm. Skala sastāv no 15 dažādiem jautājumiem, uz kuriem respondentam bija jāatbild izvēloties atbildes variantu, kas raksturo viņa viedokli. Skalā iekļauti arī četri papildu jautājumi par respondenta pieredzes ilgumu ar dzirdes tehnisko palīgierīci.

Apmierinātības ar dzīvi indeksa rādītāji atspoguļo cilvēka vispārējo psiholoģisko stāvokli, psiholoģiskā komforta līmeni un sociāli - psiholoģisko adaptāciju. Tas ir integrēts cilvēka attieksmes pret dzīvi sistēmas un viņa vispārējā prāta noskaņojuma rādītājs. Anketa sastāv no 20 jautājumiem, katram no tiem trīs atbilžu varianti: "piekrītu" - 1 punkts; "nepiekrītu" - 2 punkti; "nezinu" - 3 punkti. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Inese Sūniņa. Profesionālās psihosociālās palīdzības nozīme vecu cilvēku dzīves kvalitātes uzturēšanā, 2008.