Funkcionālās neatkarības mērījums (Functional Independence Measure) (FIM)
Constant link of the material (URI)
Personai ar funcionāliem traucējumiem tiek novērtēts nepieciešamais asistēšanas līmenis veicot personīgo aprūpi, pārsēšanos, pārvietošanos, sfinkteru kontroli, komunikāciju un sociālo problēmu risināšanu. Katra sadaļa tiek novērtēta no 1-7 , kur 7 ir pilnīgi neatkarīgs un 1 - totāla asistēšana. Jo lielāks punktu skaits, jo pacienta funkcionālās spējas ir pilnvērtīgākas un viņš ikdienā ir neatkarīgāks. Instruments plaši pielietots rehabilitācijas efektivitātes novērtēšanai stacionārā, rehabilitācijas centros. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Sanita Šveice. Brīvā laika aktivitātes personām pēc insulta, to saistība ar funkcionālo atkarību, 2000.
Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos:
1. Jeļizaveta Guserova. Spinālo pacientu raksturojums un primārās rehabilitācijas analīze indivīdiem ar daļēju tetraplēģiju pēc traumatiska muguras smadzeņu bojājuma, 2011.
2. Andrejs Mundeciems. Novērtēšanas protokols un fizioterapijas rekomendācijas pacientiem pēc vienpusējām ausgšstilba amputācijām.
3. Ksenija Plodenko. Funkcionālās elektrostimulācijas izmantošanas iespējas pleca sāpju mazināšanā pacintiem pēc insulta.
4. Maija Grava. Agrīnas mobilizācijas un pozicionēšanas ietekme uz O2 piesātinājumu asinīs pacientiem pēc saslimšanas ar insultu.
5. Kristīne Klapere. Ikdienas aktivitāšu repertuārs specializētajā bērnu sociālajā centrā: aktivitāšu atbilstība bērnu veikšanas spējām grupā, 2003.
6. Oksana Mihailova. Transkutānas elektroneirostimulācijas (TENS) pielietošana insulta pacientiem ar pleca locītavas sāpēm stacionārā rehabilitācijas iestādē, 2007.
7. Karīna Celitāne. Darba spējīga vecuma cilvēku, kas pārcietuši insultu apmierinātība ar dzīvi, 2007.
8. Elīna Tomberga. Spoguļterapijas efektivitāte rokas funkcijas uzlabošanā pacientiem pēc saslimšanas ar insultu, 2008.
9. Līva Tiesnese. Hiperbārās krioterapijas izmantošana pleca sāpju sindroma mazināšanai pacientiem ar hemiparēzi, 2009.
10. Alīna Šilvāne. Spoguļterapijas iespējas apakšējās ekstremitātes motorās funkcijas uzlabošanā pacientiem pēc insulta, 2009.
11. Māra Andrejeva. Dzīves kvalitātes vērtējums multiplās sklerozes pacientiem terapijas kursa rezultātā, 2008.
12. Daira Buraka. Hidroterapijas iespējas kustību un līdzsvara traucējumu mazināšanā pacientiem pēc saslimšanas ar insultu, 2008.
13. Jūlija Ņestereca. Fizioterapijas ārstēšanas pamatprincipi un funkciju atjaunošanās pēc pleca locītavas rotatoru aproces muskuļu bojājuma operatīvas ārstēšanas, 2008.
14. Tatjana Rugova. Miega traucējumu un pleca locītavas sāpju intensitātes pakāpes mijiedarbība pacientiem pēc smadzeņu infarkta, 2008.
15. Audrone Šaškaite. Apvienotā Parkinsona slimības novērtēšanas skalas un funkcionālās neatkarības mērījuma salīdzinājums novērtējot personas ar Parkinsona slimību, 2004.
16. Diāna Majevska. Funkcionālā neatkarības mērījuma un Bartela ADL indeksa izmantošanas iespējas, novērtējot pašaprūpes spējas personām pēc išēmiska insulta agrīnas rehabilitācijas periodā, 2004.
17. Evita Kuikucāne. Funkcionālās elektriskās stimulācijas pielietošana rokas funkcijas atjaunošanā pacientiem pēc insulta, 2009.
18. Liene Vaivode. Ergoterapijas efektivitātes mājas vidē personām ar multiplo sklerozi, 2002.
19. Līga Diebele. Kanādas Nodarbes veikšanas mērījuma pielietojums Latvijā: instrumenta latviskās versijas pārbaude ergoterapeita praksē neirorehabilitācijā, 2006.
20. Ilze Baltiņa. Atkarība ikdienas aktivitātēs pēc insulta, pieredze pārģērbšanās grūtībām un stratēģijas to pārvarēšanā, 2000.
21. Inese Žigo. Bērnu ar bērnu cerebrālo trieku integrācija vispārizglītojošajā skolā, 2000.
22. Kristīne Skudre. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pretendenti, personas pēc insulta funkcionālo spēju izvērtējums: dažādu mērījumu salīdzinājums, 2009.
23. Kristīne Kļaviņa. Hroniskas sāpes un nodarbes: ergoterpijas vajadzības izvērtējums, 2009.
24. Linda Līce. Pleca locītavas motorās funkcijas izmaiņas pirmajā pusgadā pēc insulta, 2012.
25. Tatjana Rogova. Miega traucējumu un pleca locītavas sāpju intensitātes pakāpes mijiedarbība pacientiem pēc smadzeņu infarkta, 2008.
26. Līva Germane. Kritienu riska faktori sociālās aprūpes centros dzīvjošām personām, 2010.
27. Jana Koreņika. Elpošanas sistēmas funkcionālo spēju novērtējums insulta pacientiem ar mobilitātes un motoro spēju ierobežojumu, 2011.
28. Signe Zommere. Elpošanas sistēmas funkcionālās spējas pacientiem pēc muguras smadzeņu šķērsbojājuma, 2011.
29. Jana Garmeļa. Fizioterapijas un botulīna neirotoksīna injekciju izmantošanas iespējas hemiparēzes radītā pleca locītavas sāpju mazināšanā stacionārās rehabilitācijas laikā, 2009.
Authors [1]:
Šveice Sanita
Published: 2000
Type: Publikācija / Publication
Language: Latviešu
Key words: nespēja,Funkcionēšana,Ikdienas aktivitātes,aktivitāte
Target audience: Rehabilitācija / Rehabilitation
Branch of science: Klīniskā medicīna::Sporta medicīna un rehabilitoloģija
Institution: Rīgas Stradiņa universitāte
Departament: Rehabilitācijas fakultāte,Rehabilitācijas fakultāte::Rehabilitācijas katedra
Project:
Added: 2023-12-05
Metadata: Show full item page
Access rights: RSU kopienas piekļuve/RSU community rights