Prasmju monitorings veselības aprūpes studiju virziena studijās -  pacientu drošībai un veselības aprūpes kvalitātei

Slavinska Andreta; Grigoroviča Evita; Palkova Karina; Jansone-Ratinika Nora; Sīlis Matīss; Sabeļņikovs Oļegs; Pētersons Aigars

Prasmju monitorings veselības aprūpes studiju virziena studijās - pacientu drošībai un veselības aprūpes kvalitātei

Constant link of the material (URI)

https://smr.rsu.lv/handle/123456789/14266

Veselības aprūpes speciālistu kompetencei ir izšķiroša nozīme pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanā. Prasmes ir viens no svarīgākajiem kompetences aspektiem, taču nereti veselības aprūpes darba devēji, vērtējot jauno profesionāļu gatavību, norāda, ka prasmes reālā darba vidē īstenot ir neskaidras, nepietiekamas un pat neadekvātas.Šī raksta mērķis ir analizēt un atspoguļot RSU Prasmju uzraudzības sistēmas koncepcijas saskaņotību ar aktuālajiem izglītības politikas veidošanas principiem, tiesisko regulējumu un augstākās izglītības pedagoģijas pamatprincipiem prasmju apguvē un novērtēšanā veselības aprūpes izglītībā, kā arī novērtēt jaunizveidotās sistēmas sākotnējos rezultātus. Mērķa sasniegšanai tika veikts starpdisciplinārs, kvalitatīvs pētījums, kurā tika īstenotas analītiskās un aprakstošās, induktīvās, deduktīvās un sintēzes izpētes un tiesību (tulkošanas) normu metodes, kā arī intervijas, lai novērtētu sākotnējos rezultātus. The competence of healthcare professionals is crucial in ensuring patient safety and the quality of healthcare. Skills are one of the most important aspects of competence, but often health care employers, when assessing the readiness of young professionals, point out that the ability to implement skills in a real work environment are unclear, insufficient and even inadequate. The aim of this article is to analyze and reflect the coherence of the RSU Skills Monitoring System concept with the current principles of education policy development, legal framework and basic principles of higher education pedagogy in skills acquisition and evaluation in health care education, as well as to evaluate the initial results of the newly developed system.In order to achieve the goal, an interdisciplinary, qualitative study was conducted, where analytical and descriptive, inductive, deductive and synthesis research and legal (translation) norm methods were implemented, as well as interviews to evaluate initial results.