Tests novērtē locītavu hipermobilitāti. Tā ir 9 punktu skala un ietver sevī 5 manevrus: 4 pasīvus bilaterālus un 1 aktīvu unilaterālu paņēmienu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Linda Kļaviņa. Bērnu un jauniešu palielinātas lokanības saistība ar antropometrisko parametru rādītājiem, 2014.

PEDI ir standartizēts, drošs, pamatots tests. Tests ir piemērotrs bērniem no 6 mēnešiem līdz 7 gadiem (var pielietot arī vecākiem bērniem, ja viņu funkcionālās spējas ir stipri ierobežotas). Tests tiek veikts strukturētas intervijas veidā (intervijas laiks apmēram 45 min), intervēt var bērna vecākus, aprūpētājus, skolotājus vai terapeitus, kuriem ir zināšanas par bērna funkcionālajām spējām. Instruments ietver 3 mērīšanas skalas: (1) funkcionālās spējas (spējas izpildīt darbību); (2) asistēšanas līmeni; (3) modifikācijas (izmantotas iekārtas/palīglīdzekļi). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Anna Aleksandrova. Funkcionālais stāvoklis pirmsskolas vecuma bērniem ar diagnozi Cerebrālā trieka: nespējas līmeņa noteikšana, izmantojot PEDI instrumentu, 2002. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Jekaterina Iļina. Sīko motoro un pašaprūpes spēju novērtējums piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem pirmsskolas sagatavošanas grupā, 2002.

Uz klienu vērsts novērtēšanas instruments, kas mēra bērnu un jauniešu pašnovērtējumu par nodarbes kompetenci un aktivitāšu nozīmīgumu ikdienā. Tā sastāv no 25 apgalvojumiem, kas attiecas uz ikdienas nodarbēm, pielietoti vizuālie simboli “divas bēdīgas sejiņas”, “viena bēdīga sejiņa”, “viena smaidīga sejiņa”, “divas smaidīgas sejiņas”. Instruments izstrādāts, balstoties uz “Cilvēka nodarbes modeli” (Model of human occupation, Kielhofner, 2002.) Pirms instrumenta pielietošanas terapeitam ir jāiepazīstas ar instrumenta rokassgrāmatu (Baron, Kielhofner, Iyengar, Goldhammer, Wolenski, 2004). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Pēteris Urtāns. Terapeitiskās aktivitātes ergoterapijas praksē ar vardarbībā cietušiem bērniem, 2005.

Aptauja paradzēta 6-18 gadus vecu bērnu un jauniešu vecākiem un citiem aprūpētājiem. Tajā iekļauti 112 apgalvojumi par bērnu uzvedību pēdējo sešu mēnešu laikā, uz kuriem jāatbild 3 punktu Likerta skalā: nekad, reizēm, bieži. Aptaujā ir izdalītas 8 skalas: 1. trauksme/nomāktība. 2. noslēgšanās nomāktība. 3. somatiskas raizes. 4. attiecību problēmas. 5. netipiska domāšana. 6. uzmanības nenoturība. 7. noteikumu pārkāpums. 8. agresīva uzvedība. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Dana Fedulova. Lābana kustību analīzē balstītā piepūles kvalitāšu izvērtēšanas instrumenta kriteriālās validitātes noteikšana saistībā ar bērnu eksternalizētās uzvedības traucējumiem un kustību kvalitātēm, 2013.

Instruments palīdz novērtēt dzirdes spējas bērniem no 3 gadu vecuma. Sastāv no 44 dažādiem vārdiem, kuri respondentiem bija jāsadzird gan čukstus balsī, gan sarunvalodas balsī 6 m atālumā ar katru ausi atsevišķi. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Jana Jaskeviča. Dzirdes uztvere bērniem ar konduktīviem dzirdes traucējumiem, 2011.

LIFE-H instruments novērtē bērna dzīves paradumus, veikšanas grūtību līmeni, asistēšanas līmeni un apmierinātību ar veikšanu. Instruments iekļauj 12 kategorijas: ēšana, fiziskā aktivitāte, pašaprūpe, komunikācija, mājsaimniecība, mobilitāte, pienākumus, starppersoniskas attiecības, sabiedriskā dzīve, izglītība, nodarbinātība un atpūta. Psihometriskās īpašības (populācija - bērni vecumposmā 5-13 gadi) skat. darbā: Olga Matjušenoka. Bērnu iesaistīšanās ikdienas nodarbēs: dalību un paradumus vērtējošā mērījuma sagatavošana latviešu valodā un aprobēšana, 2011.

Strukturēta aptaujas anketa, kas sastāv no 25 apvalvojumiem, kuri sagrupēti 5 sadaļās: ģimenes mijiedarbība, vecāku loma, emocionālā labklājība, fiziskā/materiālā labklājība, atbalsts, kas saistīts ar nespēju. Pētījuma dalībnieks novērtē, cik apmierināts viņš ir ar katru apgalvojumu 5 punktu skalā. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Laura Vegere. Ģimenes ar bērniem dzīves kvalitāte un sociālais darbs, 2008.

Anketa sastāv no divām daļām. Pirmā anketas daļa ietver jautājumus par ģimeni, bērnu skaitu, vecāku nodarbošanos un sociālo stāvokli. Otrā anketas daļa ietver 34 apgalvojumus, kas apraksts bērna vecāku/ aprūpētāju izrpatni attiecīgajā situācijā. Otrās daļas apgalvojumiem pieejama 5 punktu skala, kur 1= pilnīgi nepareizi/nepiekrītu; 2= nepareizi/nepiekrītu; 3= neitrāli/ ne piekrītu, ne nepiekrītu; 4= pareizi/piekrītu; 5= pilnīgi pareizi/piekrītu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Laura Vegere. Ģimenes ar bērniem dzīves kvalitāte un sociālais darbs, 2008.

Ir izdalīti seši attīstības posmi – klausīšanās, valodas sapratne, ekspresīvā valoda, runa, kognitīvās spējas, sociālā komunikācija. Šie posmi ir aprakstīti ik pēc 3 mēnešiem (0-3, 4-6, 7-10 utt.). Skalas nav valodai specifiskas, tāpēc tās var adaptēt ik vienai valodai un bērnam. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Santa Limonoviča. Klausīšanās prasmju attīstība bērniem ar dzirdes aparātiem, 2012.

Ar šo skalu nosaka cerebrālās triekas pacientu motoro funkciju izmaiņas. Piecu līmeņu klasifikācijas sistēma, kas raksturo bērnu un jauniešu ar cerebrālo trieku lielās motorās funkcijas, pamatojoties uz patstāvīgi veiktām kustībām ar uzsvaru uz sēdēšanas, iešanas vai pārvietošanās spējām. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Evita Gudagovska. Spasticitāte un motorās funkcijas attīstība bērniem ar cerebrālo trieku, 2010. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Agrita Nulle. Mērķa sasniegšanas skalas lietošanas nozīme bērnu cerebrālās triekas pacientu rehabilitācijā, 2013.

Sensorās informācijas apstrādes novērtējums – Klases vides veidlapa ir reitingu skalu sistēma, kas novērtē iespējamās problēmas sensorās informācijas apstrādē, kustību plānošanā un sociālājā dalībā sākumskolas vecuma bērniem vecumā no 5 – 12 gadiem. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Elīna Poriete. Sensorās informācijas apstrādes traucējumu novērtējums bērniem, 2016.

Vārdu krājuma novērtēšanas materiāls bērniem ir paredzēts, lai novērtētu pasīvo un aktīvo vārdu krājumu 3,5 – 4 gadus vecumiem bērniem. Tests sastāv no divām daļām, kam ir pievietoti vārdu krājuma atbilžu protokoli. Pirmā materiāla daļa ir pasīvā vārdu krājuma izvērtēšana, kurā ir 138 vārdi, kas tika noteikti pilotāžas pētījumā un diskusijā. Otrajā materiāla daļā ir iekļauts aktīvā vārdu krājuma izvērtēšanas materiāls, kurā ir 138 vārdi, un tie ir identiski pasīvā vārdu krājuma materiāla daļai. Iekļautie vārdi ir lietvārdi, darbības vārdi un īpašības vārdi. Iekļautie vārdi ir bērniem zināmi. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Evija Sīpola. Vārdu krājuma novērtēšanas materiāls bērniem, to psihometrisko īpašību pārbaude, 2015.

Zīdīšanas novērtēšanas instruments ir protokols, kurā ir iekļauti deviņi pozitīvi un trīs negatīvi rādītāji. Pozitīvi rādītāji ir meklēšanas reflekss, viegla zīšanas izraisīšana, lūpu sakļaušana mēles centrālā rieva, peristaltiskas mēles kustības, apakšžokļa pacelšana un nolaišana, lūpu, mēles un žokļa darbības koordinācija, zīšanas spēks un zīšanas ritms. Negatīvi rādītāji ir košana, pārmērīgas žokļa kustības un stresa pazīmes. Pirmo divu rādītāju raksturošanai protokolā tiek izmantoti vārdi “ir” un “nav”. Pārējie rādītāji tiek raksturoti ar vārdiem “vienmēr”, “bieži”, “dažreiz” un “nekad”. Katram vārdam ir atbilstoša skaitliskā vērtība. Protokola beigās šīs skaitliskās vērtības tiek saskaitītas. Maksimālais punktu skaits, ko var iegūt ir 86 punkti, minimālais punktu skaits – 21 punkts.Ja punktu skaits ir ≥50, tas tiek interpretēts kā gatavība orālai barošanai. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Jūlija Bļinova. Zīšanas novērtēšanas instrumenta tulkojuma ticamības pārbaude, 2018.