Artikulācijā iesaistīto orgānu darbības novērtēšanas materiāls ir paredzēts - sejas, lūpu, mīksto aukslēju, mēles, žokļu un cieto aukslēju novērtēšanai.

Bayley – III valodas novērtējumu un ar to saistītās prasmes apkopo valodas skalā ar diviem apakštestiem: Receptīvajā un ekspresīvajā komunikācijā. Receptīvās komunikācijas apakštests izvērtē bērna spējas pēc 49 kritērijiem, kuros tiek vērotas bērna prasmes dzirdes uztverē – spēju reaģēt uz personas balsi, reaģēt un izšķirt skaņas apkārtējā vidē, lokalizēt skaņas avotu. Novērtēta tiek jēdzieniskā sapratne, kurā tiek vērots vai bērns atbilstoši reaģē uz vārdiem un verbālām instrukcijām. Citi studentu darbi, kuros instruments ir izmantots: Anete Kalere. Ekspresīvās valodas attīstība 2-3 gadus veciem bērniem, 2017. Ieva Kozlova. Ekspresīvās valodas attīstība 3 – 4 gadus veciem bērniem, 2017.

Diskalkulijas novērtēšanas instruments “Diskalkulijas novērtējums” ir rīks skolēnu rēķināšanas spēju izpētei. Tas ir paredzēts, lai informētu par personalizētu mācību programmu personām vai nelielām skolēnu grupām, kurām ir grūtības ar skaitļiem. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Liene Gūtmane. Diskalkulijas skrīninga testa validēšana sākumskolas vecuma bērniem, 2015.

Diskalkulijas skrīninga tests “Diskalkulijas tests” ir īss skrīninga tests, ar kura palīdzību ir iespējams noteikt iespējamo risku uz diskalkuliju. Mērķauditorija ir sākumskolas vecuma bērni. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Liene Gūtmane. Diskalkulijas skrīninga testa validēšana sākumskolas vecuma bērniem, 2015.

Modified Checklist for Autism in Toddlers (M-CHAT) ir skrīninga anketa, kas ir specifiska agrīnu autiskā spektra traucējumu riska novērtēšanai bērniem vecumā no 16 – 30 mēnešu vecumam. Anketā iekļautās jomas – motorā attīstība, sociālā ieinteresētība, sociāla rotaļāšanās, funkcionāla rotaļāšanās, rotaļu darbības imitēšana, acu skatiena kontrole, sensivitāte, norādīšana ( ar mērķi parādīt un palūgt). Citi studentu darbi, kuros instruments ir izmantots: Līva Megere. Agrīna autiskā spektra traucējuma skrīninga instruments bērniem, tā psihometrisko īpašību pārbaude, 2016.

Raitas automatizētas vārdu nosaukšanas un mainīgo stimulu tests (RAN-RAS) izveidots, lai mērītu personas spēju uztvert vizuālu stimulu un izgūt tā nosaukumu raiti un precīzi. RAN un RAS testi tiek administrēti individuāli. Testos pārbaudāmajai personai lūdz atpazīt vizuālu stimulu un tad to raiti un precīzi nosaukt. Tests sastāv no raitās automatizētās nosaukšanas subtestiem (Burti, Cipari, Krāsas un Objekti) un no raito mainīgo stimulu nosaukšanas subtestiem (Divu stimulu: Burti un Cipari un Trīs stimulu: Burti, Cipari un Krāsas). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Līga Savicka. Raitas automatizētas vārdu nosaukšanas un mainīgo stimulu testa (RAN-RAS) adaptācija Latvijā 7-12 gadus veciem bērniem, 2017. Citi studentu darbi, kuros instruments ir izmantots: Inna Kuļičenko. Raitas automatizētas nosaukšanas un mainīgo stimulu (RAN/RAS) testu latviešu valodā adaptētās versijas standartizācijas noslēgums Latvijā, 2018., Kristīne Riemere. Raitas Automatizētas Vārdu Nosaukšanas Stimultesta (RAN) adaptācija Latvijā piecus un sešus gadus vecu bērnu populācijā, 2015.

Zīdīšanas novērtēšanas instruments ir protokols, kurā ir iekļauti deviņi pozitīvi un trīs negatīvi rādītāji. Pozitīvi rādītāji ir meklēšanas reflekss, viegla zīšanas izraisīšana, lūpu sakļaušana mēles centrālā rieva, peristaltiskas mēles kustības, apakšžokļa pacelšana un nolaišana, lūpu, mēles un žokļa darbības koordinācija, zīšanas spēks un zīšanas ritms. Negatīvi rādītāji ir košana, pārmērīgas žokļa kustības un stresa pazīmes. Pirmo divu rādītāju raksturošanai protokolā tiek izmantoti vārdi “ir” un “nav”. Pārējie rādītāji tiek raksturoti ar vārdiem “vienmēr”, “bieži”, “dažreiz” un “nekad”. Katram vārdam ir atbilstoša skaitliskā vērtība. Protokola beigās šīs skaitliskās vērtības tiek saskaitītas. Maksimālais punktu skaits, ko var iegūt ir 86 punkti, minimālais punktu skaits – 21 punkts.Ja punktu skaits ir ≥50, tas tiek interpretēts kā gatavība orālai barošanai. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Jūlija Bļinova. Zīšanas novērtēšanas instrumenta tulkojuma ticamības pārbaude, 2018.