Instruments novērtē bailes no kritiena 11 ikdienas aktivitāšu veikšanas laikā - instrumentālās ikdienas aktivitātes, pašaprūpes, mobilitātes un brīvā laika aktivitāšu laikā (t.sk vannas lietošana, ēst gatavošana, iepirkšanās, draugu vai radu apciemošana, publisku vietu apmeklēšana). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Jurijs Strižko. Bailes no kritieniem un to ietekme uz gados vecu cilvēku ikdienas aktivitāšu veikšanu, 2014.

AĒK paredzēta slodzes ietekmes atklāšanai un novērtēšanai veicot dažādus darbus. Metode ļauj ātri novērtēt darbinieka veiktās aktivitātes, analizē muguras stāvokli un kustības, plecu/roku stāvokli, u.c. Anketa sastāv no divām daļām. Vienu no anketas daļā aizpilda novērotājs un sniedz savu vērtējumu, otru aizpilda darbinieks. Jautājumi novērotājam un darbiniekam atšķiras. Katram jautājumam tiek sastādīta vērtību skala, pēc kuras iegūst punktu skaitu un nosaka darba vides ergonomiskumu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Ieva Langmane. Pašvaldības Sociālā dienestā strādājošo sociālo darbinieku darba vides risku novērtēšana, 2009. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Irina Pētersone. Ergonomisko darba vides riska faktoru saistība ar sūdzībām par muskuloskeletālās sistēmas problēmām dzelzceļa mašīnistiem un to palīgiem, 2015.

Lieto, lai novērtētu funkcionālo stāvokli pacientam ar muskuloskeletālām problēmām apakšējās ekstremitātēs, lai kontrolētu pacienta funkcionalitāti laika gaitā. Maksimāli iegūstamais punktu skaits - 80, liecina par to, ka svarīgākās dzīvei aktivitātes pētījuma dalībnieks var veikt bez grūtībām. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Olga Sviridova. Kompleksas terapijas ietekme uz dzīves kvalitāti bērniem ar juvenīlu idiopātisku artrītu, 2009.

Apmierinātības ar dzīvi indeksa rādītāji atspoguļo cilvēka vispārējo psiholoģisko stāvokli, psiholoģiskā komforta līmeni un sociāli - psiholoģisko adaptāciju. Tas ir integrēts cilvēka attieksmes pret dzīvi sistēmas un viņa vispārējā prāta noskaņojuma rādītājs. Anketa sastāv no 20 jautājumiem, katram no tiem trīs atbilžu varianti: "piekrītu" - 1 punkts; "nepiekrītu" - 2 punkti; "nezinu" - 3 punkti. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Inese Sūniņa. Profesionālās psihosociālās palīdzības nozīme vecu cilvēku dzīves kvalitātes uzturēšanā, 2008.

Skala sastāv no 5 apgalvojumiem. Respondentiem jānovērtē, cik lielā mērā viņi piekrīt vai nepiekrīt dotajiem apgalvojumiem, un jāatzīmē atbilstošais variants. Iespējamie atbilžu varianti ir “pilnīgi nepiekrītu”, “nepiekrītu”, “daļēji nepiekrītu”, “ne piekrītu, ne nepierkītu”, “daļēji piekrītu”, “piekrītu”, “pilnīgi piekrītu”. Summē visos piecos apgalvojumos iegūtās balles. Iznākumu daļa ar jautājumu skaitu (/5) un iegūst apmierinātības ar dzīvi koificientu. Jo augstāka koeficienta balles respondents ieguvis, jo augstāka viņa apmierinātība ar dzīvi. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Irina Jemeļjanova. Deju un kustību terapijas ietekme uz subjektīvās labklājības izjūtas komponentiem sociālās aprūpes centra iemītniekiem, 2014.

Aptauja cilvēka ierastās fiziskās aktivitātes līmeņa noteikšanas aptaujas anketa, kas ir paredzēta, lai novērtētu respondenta ierastās fizsikās aktivitātes darbā, sportā un brīvajā laikā. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Maruta Koemeca. Abdominālā aptaukošanās un tās saistība ar fizisko aktivitāšu līmeni vispārizglītojošo skolu skolotājiem, 2018.

Aptauja par arodrehabilitācijas jautājumiem- anketa, kura sastāv no divām daļām. Pirmā daļa - pamatinformācija, sociālie un demogrāfiskie rādītāji, otrā daļa ar 40 jautājumiem Likerta skalā no 0 - 10, kurā „0” nozīmē, ka dalībniekam nav problēmu veikt jautājumā minēto aktivitāti, savukārt „10” nozīmē, ka jautājumā minētā aktivitāte pēdējās nedēļas laikā ir bijusi ļoti aktuāla problēma. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Vita Deičmane. Aptaujas par arodrehabilitācijas jautājumiem adaptācija latviešu valodā un psihometrisko īpašību pārbaude, 2017.

Anketa ir veidota īpaši pacientiem ar skoliozi korsetes valkāšanas laikā un piemērota bērniem vecumā no 9 līdz 18 gadiem. Anketai ir pierādīta ticamība validitāte un noturīgums novērtējot ar veselību saistītu dzīves kvalitāti pacientiem ar idiopātisko pusaudžu skoliozi korsetes valkāšanas laikā. Anketa sastāv no 34 apgalvojumiem, kas veidoti pēc Likerta skalas (nekad, gandrīz nekad, dažreiz, gandrīz vienmēr, vienmēr) un veido 8 skalas: Vispārējā veselības uztvere; Fiziskās funkcijas; Emocionālās funkcijas; Pašvērtējums un ķermeņa estētiskā uztvere; Vitalitāte; Aktivitāte skolā; Ķermeņa sāpes; Sociālās funkcijas. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Alīna Šilvāne. Dzīves kvalitāte un fiziskā stāvokļa apzināšanās pacientiem ar idiopātisko skoliozi korsetes valkāšanas laikā, 2013.

Aptaujas par veselību ietekmējošo paradumu izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū- anketa izveidota, lai izvērtētu respondentu ikdienas ieradumu un fizisko aktivitāšu ieradumus dzīves laikā (īstermiņā,ilgtermiņā).

Bērnības veselības stāvokļa novērtējuma anketu lieto juvenīla idiopātiska artrīta uzlabojumu un uzliesmojumu mērīšanai, terapijas efektivitātes noteikšanai, dzīves kvalitātes novērtēšanai. Anketā tiek uzdoti jautājumi par grūtībām, kuras sagādā slimība pēdējās nedēļās laikā. Anketā tiek uzdoti jautājumi par apģērbšanos un higiēnu; celšanos; ēšanu; staigāšanu; palīgierīcēm, kas tiek lietotas; ikdienas aktivitātēm, kas sagādā grūtības vai sāpes. Atbilžu varianti variē no "bez grūtībām" līdz "nevaru izdarīt" un "nav piemērots". Psihometriskās īpašības skat. darbā: Olga Sviridova. Kompleksas terapijas ietekme uz dzīves kvalitāti bērniem ar juvenīlu idiopātisku artrītu, 2009.

WeeFIM daļēji-strukturētas intervijas veidā novērtē funkcionālās spējas trīs līdz astoņus gadus veciem bērniem ar fiziskiem un/vai garīgiem traucējumiem. Instrumenta 18 sadaļas ir sagrupētas trīs apakšsadaļās – pašaprūpe, mobilitāte un izziņa. Katra apakšsadaļa sastāv no vairākām vienībām, kuras jāvērtē atsevišķi ar ballēm no 1 (totāla atkarība) līdz 7 (pilnīga neatkarība). Katrai vienībai jāsniedz novērtējums (nav atļauts piešķirt 0 punktus vai atstāt laukumu neaizpildītu), tātad minimālais iespējamais kopējo punktu skaits ir 18 (totāla atkarība visās jomās), un maksimālais punktu skaits ir 126 (pilnīga neatkarība visās jomās). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Anna Golubeva. Pašaprūpes aktivitāšu novērtējums pirmsskolas vecuma bērniem ar autiska spektra traucējumiem, 2013.

Uz klienu vērsts novērtēšanas instruments, kas mēra bērnu un jauniešu pašnovērtējumu par nodarbes kompetenci un aktivitāšu nozīmīgumu ikdienā. Tā sastāv no 25 apgalvojumiem, kas attiecas uz ikdienas nodarbēm, pielietoti vizuālie simboli “divas bēdīgas sejiņas”, “viena bēdīga sejiņa”, “viena smaidīga sejiņa”, “divas smaidīgas sejiņas”. Instruments izstrādāts, balstoties uz “Cilvēka nodarbes modeli” (Model of human occupation, Kielhofner, 2002.) Pirms instrumenta pielietošanas terapeitam ir jāiepazīstas ar instrumenta rokassgrāmatu (Baron, Kielhofner, Iyengar, Goldhammer, Wolenski, 2004). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Pēteris Urtāns. Terapeitiskās aktivitātes ergoterapijas praksē ar vardarbībā cietušiem bērniem, 2005.

Borga skala ir ciparu skala robežās no 6 līdz 20, ar kura tiek izmantota subjektīvai nodarbības intensitātes noteikšanai. 6 šajā skalā apzīmē slodzi, kas nerada piepūli, bet 20 - maksimālo slodzi. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Laura Kromule. Fizioterapija kardioloģisko pacientu rehabilitācijas agrīnā pēcoperācijas periodā, 2008. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Baiba Augule. Fizioterapija hroniskas sirds mazspējas II-III funkcionālās klases pacientiem rehabilitācijas centrā, 2009. 2. Ilze Rudzīte. Fizioterapijas iespējas depresijas pacientu rehabilitācijā, 2009.

Anketa sastāv no 31 jautājuma, 29 atslēgta tipa un 2 atvērta tipa jautājumiem, kuri ir sadalīti četrās daļās: demogrāfiskie dati, fiziskais stāvoklis, koncentrēšanās un reakcija, redze un dzirde. Katram jautājumam ir 3 atbilžu varianti - "Jā", "Nē" un "Dažreiz". Psihometriskās īpašības skat. darbā: Modris Skrastiņš. Gados vecu cilvēku auto vadīšanas risks: pašvērtējums pēc Braukšanas prasmju novērtējuma, 2013.

Ceļa priekšējo sāpju skala (Kujala skala) ir specifiska ceļa sāpju anketa, kas sastāv no 13 jautājumiem. Tā ziņo par sešām aktivitātēm, kas ir sevišķi saistītas ar ceļa priekšējo sāpju sindromu (iešana, skriešana, lekšana, kāpšana pa kāpnēm, pietupšanās, ilgstoša sēdēšana ar saliektiem ceļiem), kā arī tādiem simptomiem kā klibošana, nespēja nostāvēt uz slimās kājas, pietūkums, palielināts ceļa kauliņa kustīgums, augšstilba muskuļu masas samazināšanas, kustību apjoma ierobežojums saliekšanas virzienā. Tiek jautāts par simptomu ilgumu un skarto ekstremitāti. Citi studentu darbi, kuros instruments ir izmantots: Annija Ozola. Ceļa locītavas funkcionālā stāvokļa novērtējums pacientiem ar patellofemorālo sāpju sindromu, 2018.

Dalībnieku pašnovērtējums par pārvietošanās spējām ārpus telpām- anketas aizpildīšanā dalībnieki sniedza mutisku atbildi, izvēloties vienu no atbilžu variantiem: 1) pārvietojos istabas robežās, 2) brīvi pārvietojos dzīvojamās platības robežās, 3) pārvietojos ārpus dzīvojamām telpām, spēju patstāvīgi aiziet līdz automašīnai vai pastkastītei, 4) brīvi pārvietojos ārpus telpām, patstāvīgi spēju apmeklēt veikalu, pārvietoties gan pa līdzenām, gan nelīdzenām virsmām.

Ar 10 m iešanas testu novērtē dalībnieku pašizvēlēto iešanas ātrumu un pašizvēlēto ātro iešanas ātrumu 10 metru distancē. Testa dalībnieks bez asistēšanas iet 10 metrus un 6 vidējos metrus no 10 tiek vērtēts iešanai patērētais laiks, pirmos un pēdējos 2 metrus no attāluma atvēlot ātruma uzņemšanai un samazināšanai. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Rūta Kuzmane. Gaitas pašnovērtējums pacientiem 3-6 mēnešus pēc saslimšanas ar insultu, 2013.

Dzīves apmierinātības anketa sastāv no viena vispārēja jautājuma par dzīvi kopumā un astoņiem jautājumiem par dažādiem specifiskiem dzīves aspektiem: pašaprūpe, brīvā laika situācija, darbs, finansiālais stāvoklis, seksuālā dzīve, attiecības ar partneri (sievu/vīru), ģimenes dzīve un kontakti ar draugiem un paziņām. Šie deviņi jautājumi var tikt novērtēti sešu punktu skalā (1 - ļoti neapmierinoši; 2 - neapmierinoši; 3 - gandrīz neapmierinoši; 4 - gandrīz apmierinoši; 5 - apmierinoši un 6 - ļoti apmierinoši). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Inta Lange. Aktivitātes personām ar muguras smadzeņu bojājumu un ģimenes loma to realizēšanā, 2000. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Diāna Pantejeva. Apmierinātības ar dzīvi un pašaprūpes aktivitāšu problēmas sievietēm pēc krūts audzēja operācijas, 2002. 2. Ieva Mieze. Atkarība ikdienas aktivitāšu veikšanā un dzīves kvalitāte personām ar muguras smazdeņu bojājumu, 2001. 3. Baiba Šavaļijeva. Sociālo lomu realizācija un apmierinātība ar dzīvi sievietēm pēc krūts audzēja operācijas, 2004. 4. Rita Bežeckiha. Mātes lomas realizācijas sievietēm, kurām ir bērni ar īpašām vajadzībām, 2006. 5. Marina Alturmesova. Aktivitāšu izmaiņas gados veciem cilvēkiem pārceļoties uz dzīvi pansionātos Bauskas rajonā, 2006. 6. Vineta Mihailova. Apmierinātība ar dzīvi un ikdienas nodarbju sadalījums strādājošiem pieaugušajiem, 2006. 7. Liene Meiere. Subjektīvā dzīves kvalitāte personām pusgadu un 2 gadus pēc insulta, 2000.

Anketa izvērtē pacienta aktivitāšu un dalības ierobežojuma līmeni saistībā ar reiboni. Pētījumā izmantotā anketas saīsinātā (SF) forma ietver 13 jautājumus, katram ir doti 3 atbilžu varianti, un pacientam tika lūgts atzīmēt to atbildi, ka vislabāk raksturo viņa pašsajūtu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Anda Kalniņa. Pacients ar cervikogēno vertigo: fizioterapijas rezultātus ietekmējošo faktoru izpēte, 2011.

Šī dzīves lomu aptaujas lapa nosauc un izskaidro 10 galvenās dzīves lomas: students; darbinieks; aprūpētājs; brīvprātīgais; mājas uzturētājs; ģimenes loceklis; draugs; reliģiskās draudzes loceklis; amatieris; dalībnieks organizācijā. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Iveta Bergina. Aktivitāšu repertuārs saistībā ar dzīves lomām sievietēm pēc 65 gadu vecuma, izmantojot "Dzīves lomu aptaujas lapu" latviešu valodā, 2000. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Māris Duncītis. Interešu un lomu maiņa cilvēkiem pensionēšanās vecumā, 2002. 2. Baiba Šavaļijeva. Sociālo lomu realizācija un apmierinātība ar dzīvi sievietēm pēc krūts audzēja operācijas, 2004. 3. Ieva Kalniņa. Dzīves lomas šizofrēnijas slimniekiem un atbilstoša vecuma veseliem cilvēkiem, 2002. 4. Jekaterina Bobnova. Apmierinātība ar dzīvi saistībā ar sociālo lomu realizēšanu personām pēc insulta, 2005. 5. Rita Bežeckiha. Mātes lomas realizācijas sievietēm, kurām ir bērni ar īpašām vajadzībām, 2006. 6. Nataļja Ivanova. Nodarbes atsavināšana un iespējas pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā personām pēc ieslodzījuma, 2007. 7. Anna Ņikitina. Brīvais laiks jauniešiem ar un bez kustību traucējumiem, 2009.