Apmierinātības ar dzīvi indeksa rādītāji atspoguļo cilvēka vispārējo psiholoģisko stāvokli, psiholoģiskā komforta līmeni un sociāli - psiholoģisko adaptāciju. Tas ir integrēts cilvēka attieksmes pret dzīvi sistēmas un viņa vispārējā prāta noskaņojuma rādītājs. Anketa sastāv no 20 jautājumiem, katram no tiem trīs atbilžu varianti: "piekrītu" - 1 punkts; "nepiekrītu" - 2 punkti; "nezinu" - 3 punkti. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Inese Sūniņa. Profesionālās psihosociālās palīdzības nozīme vecu cilvēku dzīves kvalitātes uzturēšanā, 2008.

Skala sastāv no 5 apgalvojumiem. Respondentiem jānovērtē, cik lielā mērā viņi piekrīt vai nepiekrīt dotajiem apgalvojumiem, un jāatzīmē atbilstošais variants. Iespējamie atbilžu varianti ir “pilnīgi nepiekrītu”, “nepiekrītu”, “daļēji nepiekrītu”, “ne piekrītu, ne nepierkītu”, “daļēji piekrītu”, “piekrītu”, “pilnīgi piekrītu”. Summē visos piecos apgalvojumos iegūtās balles. Iznākumu daļa ar jautājumu skaitu (/5) un iegūst apmierinātības ar dzīvi koificientu. Jo augstāka koeficienta balles respondents ieguvis, jo augstāka viņa apmierinātība ar dzīvi. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Irina Jemeļjanova. Deju un kustību terapijas ietekme uz subjektīvās labklājības izjūtas komponentiem sociālās aprūpes centra iemītniekiem, 2014.

Darba uzvedības novērtējums ir 32 dimensiju darba veikšanas novērtējums, kas izveidots specifiski personām ar šizofrēniju. Instruments pielietots 189 personām ar šizofrēniju, kas strādā atbalstītā darba programmās ASV. Pētījuma rezultāti pierāda augstu novērtējuma ticamību. Skalai ir augsts iekšējās saskaņotība (pēc Kronbaha alfa koeficenta 0.87-0.95) un starpvērtētāju ticamība (k=0.88-0.94). Pēc atkārtotas faktoru analīzes noskaidrojās, ka faktori ir stabili un sasvtarpēji nepārklājas. Darba uzvedības novēŗtējums ir uzrādījis spēju paredzēt darba stundas un iegūto peļņu, kā arī izšķirt, kuri dalībnieki pēc rehabilitācijas programmas spēs strādāt atklātā darba tirgū. Instruments tika salīdzināts ar citu darba spēju novēŗtējumu personām ar psihiskie, traucējumiem un atzīts par salīdzinoši vienlīdz derīgu darba spēju noteicēju. Instruments uzrādīja arī labu izšķirtspēju salīdzinot rezultātus starp personām ar šizofrēniju un personām, kuras cieš no atkarībām. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Agnese Uzkalne. Darba spēju novērtējums personām ar šizofrēniju: divu instrumentu izvērtējums, 2007.

Dzīves apmierinātības anketa sastāv no viena vispārēja jautājuma par dzīvi kopumā un astoņiem jautājumiem par dažādiem specifiskiem dzīves aspektiem: pašaprūpe, brīvā laika situācija, darbs, finansiālais stāvoklis, seksuālā dzīve, attiecības ar partneri (sievu/vīru), ģimenes dzīve un kontakti ar draugiem un paziņām. Šie deviņi jautājumi var tikt novērtēti sešu punktu skalā (1 - ļoti neapmierinoši; 2 - neapmierinoši; 3 - gandrīz neapmierinoši; 4 - gandrīz apmierinoši; 5 - apmierinoši un 6 - ļoti apmierinoši). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Inta Lange. Aktivitātes personām ar muguras smadzeņu bojājumu un ģimenes loma to realizēšanā, 2000. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Diāna Pantejeva. Apmierinātības ar dzīvi un pašaprūpes aktivitāšu problēmas sievietēm pēc krūts audzēja operācijas, 2002. 2. Ieva Mieze. Atkarība ikdienas aktivitāšu veikšanā un dzīves kvalitāte personām ar muguras smazdeņu bojājumu, 2001. 3. Baiba Šavaļijeva. Sociālo lomu realizācija un apmierinātība ar dzīvi sievietēm pēc krūts audzēja operācijas, 2004. 4. Rita Bežeckiha. Mātes lomas realizācijas sievietēm, kurām ir bērni ar īpašām vajadzībām, 2006. 5. Marina Alturmesova. Aktivitāšu izmaiņas gados veciem cilvēkiem pārceļoties uz dzīvi pansionātos Bauskas rajonā, 2006. 6. Vineta Mihailova. Apmierinātība ar dzīvi un ikdienas nodarbju sadalījums strādājošiem pieaugušajiem, 2006. 7. Liene Meiere. Subjektīvā dzīves kvalitāte personām pusgadu un 2 gadus pēc insulta, 2000.

Anketa izvērtē pacienta aktivitāšu un dalības ierobežojuma līmeni saistībā ar reiboni. Pētījumā izmantotā anketas saīsinātā (SF) forma ietver 13 jautājumus, katram ir doti 3 atbilžu varianti, un pacientam tika lūgts atzīmēt to atbildi, ka vislabāk raksturo viņa pašsajūtu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Anda Kalniņa. Pacients ar cervikogēno vertigo: fizioterapijas rezultātus ietekmējošo faktoru izpēte, 2011.

LIFE-H instruments novērtē bērna dzīves paradumus, veikšanas grūtību līmeni, asistēšanas līmeni un apmierinātību ar veikšanu. Instruments iekļauj 12 kategorijas: ēšana, fiziskā aktivitāte, pašaprūpe, komunikācija, mājsaimniecība, mobilitāte, pienākumus, starppersoniskas attiecības, sabiedriskā dzīve, izglītība, nodarbinātība un atpūta. Psihometriskās īpašības (populācija - bērni vecumposmā 5-13 gadi) skat. darbā: Olga Matjušenoka. Bērnu iesaistīšanās ikdienas nodarbēs: dalību un paradumus vērtējošā mērījuma sagatavošana latviešu valodā un aprobēšana, 2011.

"Eiropas Mākslas terapijas aptaujā 2011" izdalīti šādi aspekti: (A) vispārēja informācija par praksi, 1.-8.jautājums. Darba vides, klientu/pacientu grupu un viņu grūtību raksturojums; (B,C) teorētiskais pamats un galvenās pieejas, 9.-16.jautājums. Galvenās teoriju grupas (pieejas), kas ietekmē mākslas terapeita darbu; (D) izvērtēšana un novērtējums, 17.-20.; (E) biogrāfiskā informācija; (F) papildus informācija. Novērtēšanas instruments lietots šajos darbos: 1. Inese Paiča. Mākslu terapijas prakses novērtējums Latvijā, 2013.

Skala pielietojama mūziķu mioskeletālo problēmu novērtēšanai- tiek novērtētas sāpes skalā no 1-5, kur “1” – sāpes ir lokalizētas vienā pusē un parādās spēlēšanas laikā un “5”- nespēj veikt nevienu darbību ar roku. Mūziķa karjera ir nopietni apdraudēta vai jau beigusies. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Lāsma Lukša. Mioskeletālo problēmu analīze vijoles spēles studentiem, 2012.

Glāzgovаs Dzirdes Pаlīglīdzekļu Noderīgumа Novērtējumа аnketа ir uz klientu vērstа skаlа dzirdes invаliditātes, dzirdes trаucējumu un dzirdes pаlīglīdzekļu аtbаlstа novērtēšаnаi. Tās praktiskā nozīme paredz pielietojumu klīniskajā vidē – individuālai pacientu dzirdes palīglīdzekļu piešķiršanas procesa administrēšanai un vienoto sistēmu kvalitātes novērtēšanai. Anketā, pirmkārt, аplūko četrus iepriekš precizētus klаusīšаnās gаdījumus, kаs bieži notiek vājdzirdīgo ikdienаs dzīvē. Šie gаdījumi tiek novērtēti аtsevišķi, bаlstoties uz to biežumu, grūtību pаkāpi, kādu piedzīvo klаusītājs pirms dzirdes palīglīdzekļa piemērošanas, sekām vаi ietekmes uz klаusītājааr dzirdes trаucējumiem dzīvi, dzirdes pаlīglīdzekļа izmаntošаnаs ilgumu noteiktаjā klausīšanās gadījumā, dzirdes palīglīdzekļa noderīguma novērtējumu, sаklаusīšаnās grūtībām, аr kurām sаskаrаs klаusītājs pēc dzirdes pаlīglīdzekļа piemērīšаnаs un pacienta аpmierinātībаs аr dzirdes pаlīglīdzekli noteiktаjā klаusīšаnās gаdījumā. Otrā anketas daļa ļаuj klаusītājаm norādīt līdz četrām pаpildus klаusīšаnās situācijām, kаs ir svаrīgas un sаistītas аr personаs ikdienаs sаskаrsmes gаdījumiem. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Agnese Vucina. Dzirdamības kvalitātes izvērtēšana personām ar dzirdes aparātiem, izmantojot Glāzgovas Dzirdes Palīglīdzekļu Noderīguma Novērtējuma anketu, 2014.

Anketa sastāvēja no 44 jautājumiem, kas sadalīti trīs pamatdaļās: A daļa: pamatinformācija, kas ietver jautājumus par demogrāfisko situāciju, darba vietu, darba stundu skaitu un izglītību; B daļa: informācija par darbu, kas ietver jautājumus par to, cik ilgs laiks tiek pavadīts, veicot specifiskus fizioterpijas uzdevumus, atrodoties dažādās pozīcijās, kā arī jautājumi par psihosociālo stāvokli; C daļa: ar darbu saistītais muguras sāpju sindroms (modifikācija), kas ietver jautājumus par muguras sāpju sindromu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Kristīne Čačka. Muguras sāpju sindroms Latvijā praktizējošiem fizioterapeitiem, 2012.

Instrumentā ir iekļautas 10 definētās sociālās lomas: students – persona, kas apmēklē skolu vai augstskolu, dienas vai vakara nodaļā, pilna laika klātienē vai neklātienē; strādnieks – persona, kas strādā apmaksātu darbu pilnu vai nepilnu darba dienu; aprūpētājs – persona, kas vismaz reizi nedēļā aprūpē citu personu; brīvprātīgais – persona, kas vismaz reizi nedēļā brīvpratīgi sniedz kādus pakalpojumus; mājsaimnieks – persona, kas vismaz reizi nedēļā veic mājas darbus; ģimenes loceklis – persona, kas vismaz reizi nedēļā pavada laiku kopā ar ģimenes locekļiem; draugs - persona, kas vismaz reizi nedēļā pavada laiku kopā ar draugiem; draudzes loceklis – persona, kas vismaz reizi nedēļā piedalās kādā reliģiskā pasākumā; amatieris – interesents – persona, kas vismaz reizi nedēļā piedalās aktivitātē, kas saistīta ar hobiju; dalībnieks organizācijā – persona, kas vismaz reizi nedēļā iesaistāskādas organizācijas darbā. Dalībniekam ir iespēja nosaukt papildus lomas, ja kāda no sociālām lomām netika minēta. Instrumenta ietvaros katra sociālā loma tiek vērtēta noteiktā laika periodā: pagātne – laika periods pirms ārstēšanas uzsākšanās; tagadne – laika periods ārstēšanas laikā; nākotne – laika periods pēc izrakstīšanās.Katrai sociālai lomai tiek nosauktas piecas ar šo lomu saistītas nodarbes, kuras dalībnieks vērtē saistībā ar laika periodiem un nozīmīgumu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Vita Beļakova. Nodarbes atsavināšana personām piespiedu psihiatriskajā ārstēšanā, 2011.

Instruments pacienta funkcionāla stāvokļa noteikšanai. Šīs instruments sastāv no 10 jautājumiem par sāpju intensitāti, celšanu, pašaprūpes spejām, spēju iet un sēdēt, seksuālo funkciju, spēju stāvēt, sociālajām aktivitātēm, miega kvalitāti un ceļošanu. Katrā jautājumā ir 6 atbilžu varianti, kas dod iespēju raksturot konkrēto jautājumu, atbilstoši personas dzīves situācijai. Kopumā ir iespēja iegūt no 0 -100 punktiem (0 - nav nekādas nespējas, 100 - maksimālā iespējamā nespējas pakāpe). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Nadežda Dzimtā. Rehabilitācijas kursa efektivitātes novērtējums pacientiem ar hroniskām nespecifiskām muguras sāpēm, 2012. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Ieva Goluba. Funkcionālās izmaiņas pacientiem ar starpskriemeļa jostas daļas diska trūci pirms un pēc ķirurģiskās ārstēšanas, 2012. 2.Vita Poikāne. Mugurkaula lokālās segmentālās stabilitātes un virspusējo muskuļu spēka nozīme muguras jostas daļas sāpju mazināšanā tautas deju dejotājiem, 2012.

Pašvērtējums un aprūpētāja vērtējums tiek aizpildīti kā veidlapa novērtējamās personas intervijas laikā. Punkti tiek noteikti identificējot katras darbības, kuru novērtē pārskats, uzvedības modeļus. Novērtētājs atzīmē augstāko līmeni, kurā uzrādīts veikšanas modelis. Ja uzvedība, kura konkrētā darbībā (piem. ģērbšanās, bērnu aprūpe) atzīmēta, izšķir divus veikšanas līmeņus, var tikt ierakstīts vidējais rezultāts, piemēram, 3.5 vai 4.5. Vidējo rezultātu aprēķina, ja novērotas vismaz 4 darbības katrā jomā. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Karolina Ļaudobele. Funkcionālās izziņas novērtēšana personām ar demenci, 2011.

WHODAS 2.0 novērtēšanas instruments ietver funkcionēšanas līmeņa novērtēšanu sešos dzīves domēnos: 1. domēns: Izpratne un komunikācija - uztvere un komunikācija; 2. domēns: Mobilitāte – kustēšanās un pārvietošanās; 3. domēns: Pašaprūpe – attiecībā uz personas higiēnu, ģērbšanos, ēšanu un palikšanu vienam; 4. domēns: Saprašanās ar cilvēkiem – mijiedarbība ar citiem cilvēkiem; 5.domēns: Ikdienas dzīves aktivitātes – pienākumi mājās, brīvais laiks, darbs un skola; 6. domēns: Līdzdalība sabiedrībā – piedalīšanās sabiedriskajās aktivitātēs. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Vanda Jankovska. Funkcionēšanas pašvērtējuma saistība ar objektīvi noteiktiem un klīniskiem rādītājiem cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumu, 2015.

Anketa veidota mērķim noskaidrot māmiņu viedokli par to, ko māmiņas uzskata par noderīgu vai nederīgu savai ģimenei, kad viens vai vairāki tās locekļi ir saslimuši. Anekta sastāv no 43 "rīcībām", uz kurām sievietei tiek lūgts atbildēt apzīmējot, cik lielā mērā viņasprāt viņai un ģimenei ir noderīga katra "rīcība". Katram no apgalvojuemiem ir sniegti 4 atbilžu varianti ar punktiem: 3=ļoti noderīga; 2= mēreni noderīga; 1= minimāli noderīga; 0= noderīga. Katram no apgalvojumiem, kurš atzīmēts kā nederīgs ir papildjautājums uz kuru jāatbild: (1) izvēlējos to nedarīt; (2)tas nav iespējams. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Jūlija Gasperska. Depresijas ietekme uz mātes viedokli par savām spējām priekšlaicīgi dzimušā bērna aprūpē, 2010.

Anketa satur 11 līmeņos sadalītas ikdienas dzīves aktivitātes, aktīvās atpūtas un sacensību sporta veidus. Dalībnieks izvēlas viņa esošai situācijai atbilstošu līdzdalības līmeni. Iespējamais punktu skaits ir no 0 līdz 10, kur 0 nozīmē „slimības atvaļinājums vai invaliditātes pensija dēļ ceļgala problēmām”, bet 10 atbilst dalībai nacionālajā vai starptautiskajā izlasē sportā. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Jeļena Mazule. Funkcionēšanas vērtējums pacientiem pēc priekšējās krusteniskās saites traumas: Lisholma ceļgala novērtēšanas skalas un Tegnera aktivitātes līmeņa skalas latviešu valodā adaptācija un pārbaude, 2015.