Tā sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā dalībnieki izlasa četru dažādu attiecību veidošanās stilu aprakstus un rindkopā atzīmē tos stilus, kas visprecīzāk raksturo viņu izturēšanos tuvās attiecībās. Šajā posmā respondents pats definē sev piemītošo piesaistes stilu. Otrajā daļā respondents izvērtē katra stila atbilstību sev septiņu ballu Likerta skalā (1- stils nemaz neatbilst man; 7- stils pilnībā raksturo mani). Klasifikāciju pamatojošie "es" un "citi" darbības modeļi var būt pozitīvi vai negatīvi, veidojot A - drošu (es-; citi-); B - izvairīgi bailīgu (es-; citi-); C - pārņemtu (es-; citi-) un 0 - izvairīgi noraidošu (es-; citi-) kategoriju. Lasot kategoriju aprkastus, respondents gūst tiešu priekšstatu par stilu kopumā, tādēļ atbildes varētu būt sociāli vēlamas, kā arī praktiski neiespējami atpazīt idealizāciju. Tomēr arī fokuss uz iekšējo darbības modeļu apzinātajiem aspektiem nemazina rezultātu noturību. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Naira Šķone. Uz mākslu balstītā novērtēšanas instrumenta "Putna ligzdas zīmējums" adaptācija Latvijā pirmais posms, 2014.

Terapeitiskās alianses novērtējuma anketa novērtē, kā pakalpojuma saņēmējs redz dažādus terapeitisko attiecību elementus un kā pacients jūtas terapijas laikā, esot kopā ar savu terapeitu. Anketa sastāv no 19 pašvērtējuma jautājumiem, kuros pēc Likerta skalas (vērtējums 1-6; “pilnībā nepiekrītu” – “pilnībā piekrītu”) tiek vērtēti tādi terapeitiskās sadarbības aspekti, kā izpratne, uzticēšanās, interese, kopīgi terapeitiski mērķi. Citi studentu darbi, kuros instruments ir izmantots: Katrīna Čaupale. Funkcionālā speciālista un pacienta sadarbība reitterapijas laikā, 2018.