Ir izdalīti seši attīstības posmi – klausīšanās, valodas sapratne, ekspresīvā valoda, runa, kognitīvās spējas, sociālā komunikācija. Šie posmi ir aprakstīti ik pēc 3 mēnešiem (0-3, 4-6, 7-10 utt.). Skalas nav valodai specifiskas, tāpēc tās var adaptēt ik vienai valodai un bērnam. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Santa Limonoviča. Klausīšanās prasmju attīstība bērniem ar dzirdes aparātiem, 2012.

Funkcionālā attīstības diagnostika mēra astoņu nozīmīgāko funkciju attīstību: par rāpošanas attīstības mēru tiek ņemts rāpošanas vecums, par sēdēšanas attīstības mēru – sēdēšanas vecums, par stāvēšanas un iešanas attīstības mēru – iešanas vecums, par tveršanas un plaukstu pārvaldīšanas attīstības mēru – tveršanas vecums, par jutekliskās uztveres un izpratnes spējas attīstības mēru – uztveres vecums, par skaņas veidošanas vai runāšanas attīstības mēru – runāšanas vecums, par valodas saprašanas attīstības mēru – valodas sapratnes vecums, par sociālās uzvedības attīstības mēru – sociālais vecums. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Sanita Polka. Pareizas ikdienas aprūpes nozīme zīdaiņa psihomotorajā attīstībā, 2007.

Potītes locītavu funkcionālās nestabilitātes noteikšana- pašnovērtējuma anketa, kas sastāv no 10 jautājumiem, ar kuras palīdzību indentificē funkcionālu potītes nestabilitāti, kā arī nosaka cik lielā mērā tā attīstījusies. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Reinis Janulis. Potītes locītavas funkcionālās stabilitātes atšķirības starp Rīgas Stradiņa universitātes vīriešu futbola un basketbola komandu spēlētājiem, 2016. Citi studentu darbi, kuros instruments ir izmantots: Māra Grīga. Funkcionāla potītes nestabilitāte amatiersporta basketbolistiem pēc potītes saišu sastiepuma, 2016., Laura Andermane. Potītes funkcionālās stabilitātes izvērtējums florbola spēlētājiem, 2018.