Aktivitāšu aptaujas lapa ir modificēta versija no Nodarbju aptaujas lapas, kas izveidota, lai analizētu informāciju par indivīdiem un to veselības stāvokli, aktivitāšu kotekstā. Instruments kalpo kā dienasgrāmata, kurā respondents 24 stundas diennaktī, ar 30 min intervālu atzīmē aktivitātes, ar kurām viņš attiecīgajā laikā ir aizņemts, atzīmējot, vai tā ir darba, brīvā laika vai pašaprūpes aktivitāte. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Gunta Graudule. Aktivitātes dienas aprūpes centrā indivīdiem ar garīgās attīstības aizturi, 2000. Novērtēšanas instruments lietots arī sekojošās publikācijās: 1. Ieviņa Reinsone “Ikdienas aktivitāšu balanss un subjektīvā dzīves apmierinātība pacientiem pēc PTCA”. 2004. 2. Rita Bežeckiha. “ Mātes lomas realizācijas sievietēm, kurām ir bērni ar īpašām vajadzībām.” 2006. Vineta Mihailova. “Apmierinātība ar dzīvi un ikdienas nodarbju sadalījums strādājošiem pieaugušajiem.” 2006.Olga Šemele. “Jauniešu narkomānu ikdienas nodarbju sadalījums un dzīves kvalitāte”. 2007. 3. Sanita Šveice. “Brīvā laika aktivitātes personām pēc insulta, to saistība ar funkcionālo atakarību.” 2000. 4. Laura Lapiņa. “Psihisku slimu personu ikdienas aktivitātes piespiedu ārstēšanas nodaļā.”. 2000. 5. Anete Kaužēna. “Ikdienas aktivitātes cilvēkiem ar garīgās attīstības aizturi neatkarīgu dzīvi uzsākot.” 2008. 6. Anna Ņikitina. “Brīvais laiks jauniešiem ar un bez kustību traucējumiem.” 2009. 7. Maija Neilande. “Ikdienas nodarbju sabalansētība universitātes studentu ikdienā.” 2009.

Anketa par fizisku aktivitāšu un miera stāvokļa sadalījumu diennakts laikā izveidota tabultas veidā, kur diennakts ir sadalīta pa pusstundai, pretī katram diennakts laikam pacientam jāieraksta atbilstoša aktivitāte, kuru viņš šajā laikā veic. Ir doti seši aktivitāšu veidi: (1) miegs; (2) ēdienreizes (brokastis, launags, pusdienas, vakariņas); (3) procedūru apmeklējums (vingrošana, fizikālās nodarbības, hidroterapija u.c.); (4) pašaprūpe; (5) aktīva atpūta (pastaigas u.c.); (6) atpūta guļus stāvoklī (neaizmiegot). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Karīna Sosina. Depresijas un hronisku muguras sāpju mijiedarbības nozīme funkcionālās nespējas attīstībā, 2008.

Bartela indekss nosaka cilvēka ikdienas aktivitāšu veikšanas spēju, iedalīts 10 aktivitāšu grupās: ēšana; pārvietošanās; kustīgums; kāpnes; ģērbšanās; rūpes par izskatu; vannošanās; vēdera izeja; urinācija; tualetes lietošana; orientācija laikā un telpā; medikamentu lietošana; sazināšanās prasmes. Katrai no šīm aktivitātēm tiek liktas 0-10 balles konrkētā laika periodā. 0 balles liecina par to, ka cilvēks pats nespēj veikt konrkēto darbību, bet 10 balles - neatkarīgs, spēj veikt pats. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Diāna Majevska. Funkcionālā neatkarības mērījuma un Bartela ADL indeksa izmantošanas iespējas, novērtējot pašaprūpes spējas personām pēc išēmiska insulta agrīnas rehabilitācijas periodā, 2004. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Lāsma Zepa. Auto vadīšanas iemaņu ekspertīze cilvēkiem pēc insulta - situācija Latvijā, 2008. 2. Laima Barone. Neatkarības līmeņa analīze pacientiem ar ķirurģiski ārstētu para-trohanteru lūzumu, 2011. 3. Maija Grava. Agrīnas mobilizācijas un pozicionēšanas ieteikme uz O2 piesātinājumu asinīs pacientiem pēc saslimšanas ar insultu. 4. Ina Rutko. Vajadzības pēc pašaprūpes palīglīdzekļiem un valsts finansionālais nodrošinājums, 2006. 5. Lauma Indrokova. Dzīves kvalitātes salīdzinājums gados ļoti veciem cilvēkiem, kas dzīvo mājās un sociālās aprūpes centrā, 2008. 6. Kristīne Skudre. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pretendenti, personas pēc insulta funkcionālo spēju izvērtējums: dažādu mērījumu salīdzinājums, 2009.

Ikdienas aktivitāšu taksonomija sevī ietver divpadsmit definētas aktivitātes: ēšana un dzeršana, kustīgums, iešana uz tualeti, ģērbšanās, personīgā higiēna, rūpes par izskatu, sazināšanās, pārvietošanās, ēdiena gatavošana, iepirkšanās, tīrīšana, mazgāšana. Aktivitātes sastāv no secīgu darbību grupas vai kopuma, kas ir kativitāšu komponentu daļas. Katrai aktivitātei ir atšķirīgs pakārtoto darbību skaits, kas svārstās no divām līdz sešām, un tās ir sakārtotas secībā no vieglākām uz sarežģītākām, kur mazākais skaitlis apzīmē atkarību, bet lielākais skaitlis attiecīgi apzīmē neatkarību šajā darbībā. Ikdienas aktivitāšu taksonomijā aktivitātes novērtējums tiek atspoguļots riņķveida grafiskajā attēlā, kurā tiek atzīmētas darbības, kuras persona var veikt. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Zane Liepiņa. Dzīves lomu maiņa personām pēc insulta, 2000. Novērtēšanas instruments lietots arī sekojošās publikācijās: 1. Linda Grīnvalde. “ Ikdienas aktivitāšu grūtības klientiem ar demencēm, kuri dzīvo sociālās aprūpes iestādē vai apmeklē sociālās aprūpes dienas centru. ” 2007. 2. Tatjana Krivcova. “Izmaiņas aktivitāšu veikšanā pacientiem pēc gūžas endoprotezēšanas”. 2004. 3. Inta Doncu. “Ikdienas aktivitāšu veikšana personām pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas.” 2008.

Nodarbju aptaujas lapa ir pašnovērtējuma forma, kas prasa personai norādīt ar kādām aktivitātēm viņš/viņa nodarbojas vienas tipiskas darbadienas vai brīvdienas garumā. NAL prasa personām aizpildīt, kādas aktivitātes viņi veic katras pusstundas periodā pēc pamošanās (laikā, kad ir aktīvi). Katra aktivitāte tiek novērtēta ar 4 jautājumiem: (1) - vai uzskata, ka šī konrkētā aktivitāte ir darbs, ikdienas aktivitāte, izprieca vai atpūta; (2) - cik labi veic šo aktivitāti; (3) - cik svarīga ir šī aktivitāte; (4) - cik daudz bauda šo aktivitāti. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Anda Beķere. Izmaiņas aktivitāšu repertuārā indivīdiem novecojot, 2002. Novērtēšanas instruments lietots arī šajās publikācijās: 1. Selga Kancāne. “Aktivitāšu repertuārs jaunākā skolas vecuma bērniem un bērniem ar uzmanības deficīta sindromu”. 2002.