Prezentācijas no semināra, kurā tika apskatīta aktuālā problēmātika akadēmiskā godīguma pārvaldībā augstākajā izglītībā, īpašu uzmanību veltot mākslīgā intelekta radītajām iespējām un izaicinājumiem.

Sadarbībā ar RSU Komunikācijas fakultātes prodekāni Līgu Ozoliņu ir tapis Docētāju pieredzes stāsta ieraksts, kurā raksturoti izaicinājumi un risinājumi darbam ar lielām studējošo grupām. Būtiski aspekti, kurus docētājam ieteicams pārdomāt, uzsākot darbu ar apvienotām jeb lielām studējošo grupām ir: individuālu uzdevumu pārorientēšana uz pāru vai nelielu grupu darbiem, digitālu risinājumu izmantošana sadarbības veicināšanai, studiju kursa vērtēšanas sistēmas pārskatīšana, lai izsvērtu, kur studējošajiem jāsaņem summatīvs vērtējums, kur izmantot automātiskās novērtēšanas iespējas un kur iespējams paredzēt formatīvus vērtēšanas veidus. Tāpat aicinām docētājus izvērtēt, kuros brīžos ir būtiska tieša docētāja-studējošā mijiedarbība un kur studējošie var būt patstāvīgāki, izmantojot docētāja piedāvātus materiālus, sagatavotus uzdevumu paraugus un konkrētas darba veikšanas instrukcijas.

Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras studiju programmas "Ergoterapija" lektori Zani Liepiņu piedāvājam ieskatu gadījuma analīzes metodē, kas īstenota multiprofesionālās studējošo komandās. Gadījumu analīze ir augstākajā izglītībā plaši izmantota mācīšanās un mācīšanas metode, kas sniedz studējošajiem iespēju pielietot teorētiskās zināšanas praktiskās situācijās. Analizējot reālas situācijas un gadījumu aprakstus, studējošajiem tiek piedāvāta iespēja iegūt praktisku jēgu teorētiski apgūtajām zināšanām, kā arī apskatīt situācijas no dažādām perspektīvām. Vēl jo vairāk, studējošo sadarbība komandās, kur ir atšķirīgu profesiju topošie eksperti, pietuvina situāciju reālās dzīves kontekstam, ar ko studējošie saskarsies profesionālajā vidē. Savu ideju pārstāvēšana un profesionālo zināšanu un prasmju izmantošana ne tikai atbalsta studējošo pētniecisko un analītisko prasmju attīstību, bet arī stiprina viņu pārliecību par savu profesionālo kompetenci un lomu situācijas risināšanā. Tāpat darbs multiprofesionālā komandā atbalsta tādas studējošo caurviju prasmes kā: sadarbības prasmes, kritiskā domāšana, efektīva komunikācija, pašvadīta mācīšanās. Lai studējošie veiksmīgi varētu sadarboties kompleksa gadījuma analīzē multiprofesionālā komandā, ir svarīgi, ka viņiem ir plaša pieredze sadarbībai komandās, pietiekoša zināšanu un prasmju bāze, lai veiktu piedāvāto uzdevumu, pieejams atbalsts un resursi, lai pieņemtu pierādījumos balstītus lēmumus. Savukārt, docētājiem un studiju procesa plānotājiem, veiksmīgai gadījumu analīzes ieviešanai multiprofesionālās studējošo komandās, būs savstarpēji jāmeklē kompromisi piedāvātā gadījuma izstrādē, nodarbības laika un vietas saskaņošanā un citos organizatoriskos jautājumos.

Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras docētāju Aneku Kļaviņu tapis Docētāja pieredzes stāsta ieraksts par hibrīdstudijām. Hibrīdstudijas ir docētāja organizētas tiešsaistes mācīšanās un mācīšanās aktivitātes, kas veidotas ar mērķi arvien vairāk aizstāt klātienes nodarbības, nodrošinot mācīšanās aktivitātes vienlaikus kā klātienē tā tiešsaistē. Hibrīdstudiju organizācijas forma kļuva īpaši populāra Covid-19 pandēmijas laikā, jo tā nodrošināja studiju nepārtrauktību. Tomēr arī ārpus pandēmijas situācijas hibrīdstudijas nodrošina elastīgu mācīšanos un vienlīdzīgu pieejamību izglītībai visiem studējošajiem. Šī studiju organizācijas forma var palīdzēt risināt telpu vai materiālo resursu trūkumu, lielākas studējošo grupas sadalot mazākās un nodarbības studējošajiem apmeklējot pamīšus klātienē un tiešsaistē. Īstenojot hibrīdstudijas būtiski ir: detalizēti plānot katras nodarbības un visa studija kursu gaitu; pārliecināties, ka pieejams stabils interneta pieslēgums; ņemt vērā studējošo atšķirīgo komunikācijas un sadarbības pieredzi; rast iespēju studiju norisi pielāgot studējošo mācīšanās vajadzībām.

Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Radioloģijas katedras docētāju Artūru Šilovu ir tapis Docētāja pieredzes stāsta ieraksts par sinhronu un asinhronu studējošo savstarpējo mācīšanos tiešsaistē un klātienē. Medicīnas studējošajiem tika izveidota sistēma, kurā pieredzējušie speciālisti sagatavo vecāko kursu studējošos, kuri pēc tam nodod iegūtās teorētiskās zināšanas un prasmes citiem studējošajiem. Uz šī pamata tika izveidots izvēles studiju kurss, kurā katru semestri tiek sagatavoti vairāk nekā 40 studējošie. Lai nodrošinātu kvalitatīvu studiju kursu, tika izstrādāti īsi, konkrēti teorētiskie materiāli, kā arī ierakstīti detalizēti video.

Augstākajā izglītībā vienmēr īpaši aktuāla ir kvalitatīvas vērtēšanas stratēģijas izvēle, lai tā sniegtu pozitīvu ietekmi uz māčīšanos, veicinātu studiju kvalitāti un efektivitāti, kā arī sniegtu uzticamus rādītājus par studējošo studiju kursā. Pētījuma mērķis ir pētīt formatīvās vērtēšanas praksi Rīgas Stradiņa universitātē. Formatīva vērtēšana palīdz veidot un stiprināt izpratni par studiju kvalitāti organizācijā, parādot, ka kvalitatīva vērtēšana katrā studiju kursā ir cieši saistīta studiju kvalitātes augstākās izglītības iestādē kopumā.

Atgriezeniskā saite ir viens no formatīvas vērtēšanas stūrakmeņiem. Efektīva atgriezeniskā saite palīdz gan veiksmīgāk izprast mācīšanās mērķus, gan komunicēt mācīšanās progresu, kā arī virzīt mācīšanos uz jau tālākiem un personalizētākiem mācīšanās mērķiem. Šajā materiālā esam apkopojuši: atgriezeniskās saites veidus ar piemēriem to izmantošanā, 10 principus, kas būtiski efektīvas atgriezeniskās saites sniegšanai, 5 soļus atgriezeniskās saites komunicēšanai un padomus atgriezeniskās saites saņemšanai.

"Digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas arvien plašāk, un tās nomaina tradicionālos informācijas avotus. Izglītības likumā tālmācība ir definēta kā “.. izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana”."

Atbalsta materiālā ir pieejami četri scenāriji, kā RSU docētāji visbiežāk atrod idejas studiju kursu modernizēšanai.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), tāpat kā citas augstākās izglītības iestādes pasaulē, proaktīvi reaģējot uz globālo pandēmiju, 2020. gada 11. martā pārtrauca lekcijas klātienē, ierobežojot klātienes nodarbību nepieciešamību. Šajā situācijā izšķiroša nozīme bija katras augstākās izglītības iestādes līdzšinējai gatavībai nodrošināt ne tikai tehnoloģijām pilnveidotu, bet arī tehnoloģijām balstītu studiju procesu. Līdz ar to šī brīža galvenā pētnieciskā problēma bija, kā palīdzēt akadēmiskajam personālam tehniskā atbalsta vajadzībās un iezīmēt izglītības potenciālu, vadlīnijas studentiem, kā patstāvīgi strādāt pie satura un sasniegt paredzētos mācību rezultātus.

Mācīšanās un mācīšanas inovāciju vadlīniju mērķis ir: (1) atbalstīt Rīgas Stradiņa universitātes docētājus ilgtspējīgu izglītības inovāciju ieviešanā studiju procesā; (2) skaidrot pieteikšanās procesu Filantropa Borisa Tetereva mērķstipendijai jaunu inovatīvu studiju kursu izstrādei vai esošu studiju kursu modernizēšanai.

Materiāla mērķis ir piedāvāt studiju procesā īstenojamas, daudzveidīgas mācīšanās un mācīšanas metodes un paņēmienus, un rosināt docētājus izvērtēt veidus, kā veicināt studējošo mācīšanos un studiju rezultātu sasniegšanu studiju kursā. Materiāls adaptēts no Kevin Yee izstrādātā materiāla “Interactive Techniques”(2020)

[LV]Vadlīniju mērķis ir sniegt praktiskus ieteikumus docētājiem un studējošajiem mākslīgā intelekta izmantošanai, ierobežošanai un lietošanas apguvei studiju procesā.

Refleksijas darba lapa "Mākslīgais intelekts un akadēmiskais godīgums" adaptēta, lai veicinātu pārdomātu un ētisku pieeju mākslīgā intelekta (MI) izmantošanai studiju procesā. Darba lapā apkopoti dažādi MI izmantošanas scenāriji, kur docētājs var izvērtēt kad un kā ChatGPT izmantošana var būt pieņemama vai nepieņemama dažādos mācību kontekstos. Šī darba lapa palīdz izprast, kā MI var kalpot par vērtīgu palīgrīku, vienlaikus saglabājot akadēmiskā godīguma un studiju kvalitātes standartus. Viedtālruņos darba lapas interaktivitāte ir ierobežota

Video tiek paskaidrots, kā izmantot Miro rīku grupu darbiem un sasvstarpējām mācīšanās aktivitātēm.

Pašvadītas mācīšanās mērķis ir identificēt individuālās mācīšanās vajadzības, novērtēt savas zināšanas un prasmes, plānot studiju darbu izpildes procesu, uzraudzīt mācīšanās progresu un vajadzības gadījumā pielāgot izvēlētās mācīšanās metodes.

Metodiskais materiāls ir veidots Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) akadēmiskajam personālam ar mērķi atbalstīt portfolio kā mācīšanas un mācīšanās metodes ieviešanu studiju procesā. Portfolio izglītībā, profesionālajā un personīgajā izaugsmē ir dokumentēts refleksīvs pieredzes apkopojums, kas ir uzskatāms par pierādījumu tam, kādas kompetences studējošais ir apguvis un spēj demonstrēt. Portfolio ir spēcīgs izglītības instruments, lai veicinātu studējošo atbildības uzņemšanos par savu mācīšanos ļautu novērtēt studējošo sniegumu plašākā kontekstā, uzņemoties risku, izstrādājot radošus risinājumus un izdarot secinājumus pašiem par savu veikumu. Iespējams izdalīt vairākus portfolio līmeņus, kas sniedz ieskatu par portfolio mērķi un tā izmantošanu dažādos studiju procesa posmos: kursa portfolio, programmas portfolio, izaugsmes portfolio, labāko darbu portfolio.

Veselības aprūpes speciālistu kompetencei ir izšķiroša nozīme pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanā. Prasmes ir viens no svarīgākajiem kompetences aspektiem, taču nereti veselības aprūpes darba devēji, vērtējot jauno profesionāļu gatavību, norāda, ka prasmes reālā darba vidē īstenot ir neskaidras, nepietiekamas un pat neadekvātas.Šī raksta mērķis ir analizēt un atspoguļot RSU Prasmju uzraudzības sistēmas koncepcijas saskaņotību ar aktuālajiem izglītības politikas veidošanas principiem, tiesisko regulējumu un augstākās izglītības pedagoģijas pamatprincipiem prasmju apguvē un novērtēšanā veselības aprūpes izglītībā, kā arī novērtēt jaunizveidotās sistēmas sākotnējos rezultātus. Mērķa sasniegšanai tika veikts starpdisciplinārs, kvalitatīvs pētījums, kurā tika īstenotas analītiskās un aprakstošās, induktīvās, deduktīvās un sintēzes izpētes un tiesību (tulkošanas) normu metodes, kā arī intervijas, lai novērtētu sākotnējos rezultātus.

Izglītības paradigmu maiņas aktualitāte nacionālā un globālā kontekstā rada nepieciešamību un izaicinājumu augstākās izglītības sistēmai piedzīvot dinamiskas pārmaiņas, virzoties uz individualizētāku izglītības procesu. Studentcentrēta mācīšanās pieeja kā aktuāla izglītības procesa īstenošanas forma atbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām un kā tāda veicina izaugsmi gan individuālā, gan institucionālā līmenī. Pētījuma mērķis ir izvērtēt pieejas atspoguļojumu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mājaslapā, tādējādi piedāvājot secinājumus un ieteikumus tās attīstībai.

Atbalsta materiāls ir vērtīgs resurss docētājiem, kas palīdzēs izprast un sabalansēt augstu un zemu likmju vērtēšanu izglītības procesā.