Šis trauksmes pašnovērtējuma instruments ir veidots no 7 apgalvojumiem, kuri ir balstīti uz DSM-IV depresijas diagnostiskiem kritērijiem. Skala veidota ģeneralizētas trauksmes skrīningam primārās veselības aprūpes pacientiem. GAD-7 skala tiek izmantota gan klīniskajā praksē, gan pētniecībā. Respondentam ir jānovērtē sava pašsajūta pēdējo 2 nedēļu laikā, atzīmējot 0 (respondents pēdējo 2 nedēļu laikā ar problēmu nav saskāries nemaz), 1 (respondentu problēma pēdējo 2 nedēļu laikā ir apgrūtinājusi dažas dienas), 2 (respondentu problēma pēdējo 2 nedēļu laikā ir apgrūtinājusi kopumā vairāk par nedēļu) vai 3 (respondentu problēma pēdējo 2 nedēļu laikā ir apgrūtinājusi gandrīz katru dienu). Aptaujas aizpildīšanas laiks ir 2 - 5 minūtes. Sīkāk ar testa aprakstu var iepazīties pievienotajā datnē. Lai saņemtu aptauju izmantošanai sava pētnieciskā darba ietvaros, lūdzu sazināties ar RSU Psiholoģijas laboratoriju, rakstot uz tar@rsu.lv

Aptaujas mērķauditorija ir pieaugušajie (aptuveni no 16 gadu vecuma) ar viegliem, vidēji smagiem garīgās attīstības traucējumiem un mācīšanās grūtībām. Šīs aptaujas mērķis ir novērtēt sociālās kompetences, lai mazinātu mijiedarbības sarežģījumus ar personu dažādās sociālās situācijās, un padarīt tās pārredzamākas, lai novērtētu stiprās un vājās puses cilvēkiem ar vieglu, vidēji smagu garīgo atpalicību un mācīšanās grūtībām. Aptaujas sastāv no informācijas par vērtējamo personu, vērtētāju, instrukcijas un Insbrukas sociālo kompetenču aptaujas pieaugušajiem ar mācīšanās grūtībām vai garīgo atpalicību. Insbrukas sociālo kompetenču aptauja pieaugušajiem ar mācīšanās grūtībām vai garīgo atpalicību sastāv no četrām kategorijām, 25 apakšsadaļām, 160 apgalvojumiem Sīkāk ar testa aprakstu var iepazīties pievienotajā datnē. Lai saņemtu aptauju izmantošanai sava pētnieciskā darba ietvaros, lūdzu sazināties ar RSU Psiholoģijas laboratoriju, rakstot uz tar@rsu.lv

KRIa aptauja izvērtē indivīda kognitīvās rezerves, apkopojot informāciju par konkrētā indivīda pieaugušo vecumposmu. KRIa ir izstrādāta un īstenota balstoties uz Jakova Sterna (Yaakov Stern) izstrādāto kognitīvo rezervju ideju. Plašāka informācija pieejama šeit: Nucci, M., Mapelli, D., & Mondini, S. (2012) The cognitive Reserve Questionnaire (CRIq): a new instrument for measuring the cognitive reserve. Aging clinical and experimental research, 24, 218-26. Sīkāk ar testa aprakstu var iepazīties pievienotajā datnē. Lai saņemtu aptauju izmantošanai sava pētnieciskā darba ietvaros, lūdzu sazināties ar RSU Psiholoģijas laboratoriju, rakstot uz tar@rsu.lv

LKPT ir pašraksturojuma (self-report) tests, ar kura palīdzību ir iespējams daudzpusīgi novērtēt indivīda psihisko stāvokli, emocionālās un sociālās adaptācijas spējas un grūtības, sevis un citu cilvēku uztveres, emocionālo reakciju un uzvedības īpatnības, t.i., labāk izprast daudzveidīgos personības raksturojumus, tai skaitā patoloģiskās uzvedības tendences. Tests balstās jaunāko psiholoģijas un psihiatrijas nozarē veikto pētījumu atziņās. Tā pamatā ir integratīvais modelis, kas apvieno sevī kompleksu pieeju indivīda psihisko stāvokļu, personības raksturojumu un psihosociālās funkcionēšanas aspektu novērtēšanu. Sīkāk ar testa aprakstu var iepazīties pievienotajā materiālā.

Latvijas Personības aptauja ir pašraksturojuma (self-report) tests, ar kura palīdzību ir iespējams novērtēt sešus personības faktorus (neirotisms, ekstraversija, atvērtība pieredzei, labvēlīgums, apzinīgums un godīgums-pieticība) un četras šaurākā līmeņa personības iezīmes katra personības faktora ietvaros. Sīkāk ar testa aprakstu var iepazīties pievienotajā datnē. Lai saņemtu aptauju izmantošanai sava pētnieciskā darba ietvaros, lūdzu sazināties ar RSU Psiholoģijas laboratoriju, rakstot uz tar@rsu.lv

Pašpalīdzības stratēģiju aptauja mēra aktivitāšu, kuras cilvēki izmanto pašpalīdzībai, nozīmīgumu un īstenojamību. Aptauju veido divas daļas, katrā iekļautas 63 aktivitātes no sākotnēji literatūrā un empīriskā izpētē atlasītajām 275 pašpalīdzības aktivitātēm. 61 aktivitāte strukturēta skalās, divas aktivitātes – radošu aktivitāšu veikšana un lasīšana – atrodas ārpus skalām. Aptaujas 14 skalu struktūra izveidota, pamatojoties uz izzinošo un apstiprinošo faktoranalīzi un nosakot psihometriskos rādītājus. Ar detalizētāku aprakstu varat iepazīties pievienotajā failā. Ja instruments ir atbilstošs Jūsu pētījuma vajadzībām, saņemšanai lūdzu sazināties ar Psiholoģijas laboratoriju - tar@rsu.lv

Sociālās fobijas anketa (SPIN) (Connor, et al, 2000) tika veidota kā sociālās fobijas pašvērtējuma skala, kura mēra trīs galvenos raksturlielumus: bailes, fobisku izvairīšanos un veģetatīvās nervu sistēmas izpausmes. Sociālās fobijas anketa (SPIN) sastāv no 17 apgalvojumiem. Respondentiem, atbildot uz katru apgalvojumu, tas ir jāizvērtē 5 baļļu skalā, izvēloties vienu atbildi, kas vislabāk raksturo pazīmi, kas viņu ir traucējusi pēdējo divu nedēļu laikā (Connor, et.al., 2000). Sociālās fobijas anketai (SPIN) izpildes nav laika ierobežojuma. Sīkāk ar testa aprakstu var iepazīties pievienotajā datnē. Lai saņemtu aptauju izmantošanai sava pētnieciskā darba ietvaros, lūdzu sazināties ar RSU Psiholoģijas laboratoriju, rakstot uz tar@rsu.lv