Sadarbībā ar RSU Komunikācijas fakultātes prodekāni Līgu Ozoliņu ir tapis Docētāju pieredzes stāsta ieraksts, kurā raksturoti izaicinājumi un risinājumi darbam ar lielām studējošo grupām. Būtiski aspekti, kurus docētājam ieteicams pārdomāt, uzsākot darbu ar apvienotām jeb lielām studējošo grupām ir: individuālu uzdevumu pārorientēšana uz pāru vai nelielu grupu darbiem, digitālu risinājumu izmantošana sadarbības veicināšanai, studiju kursa vērtēšanas sistēmas pārskatīšana, lai izsvērtu, kur studējošajiem jāsaņem summatīvs vērtējums, kur izmantot automātiskās novērtēšanas iespējas un kur iespējams paredzēt formatīvus vērtēšanas veidus. Tāpat aicinām docētājus izvērtēt, kuros brīžos ir būtiska tieša docētāja-studējošā mijiedarbība un kur studējošie var būt patstāvīgāki, izmantojot docētāja piedāvātus materiālus, sagatavotus uzdevumu paraugus un konkrētas darba veikšanas instrukcijas.

Augstākajā izglītībā vienmēr īpaši aktuāla ir kvalitatīvas vērtēšanas stratēģijas izvēle, lai tā sniegtu pozitīvu ietekmi uz māčīšanos, veicinātu studiju kvalitāti un efektivitāti, kā arī sniegtu uzticamus rādītājus par studējošo studiju kursā. Pētījuma mērķis ir pētīt formatīvās vērtēšanas praksi Rīgas Stradiņa universitātē. Formatīva vērtēšana palīdz veidot un stiprināt izpratni par studiju kvalitāti organizācijā, parādot, ka kvalitatīva vērtēšana katrā studiju kursā ir cieši saistīta studiju kvalitātes augstākās izglītības iestādē kopumā.

"Digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas arvien plašāk, un tās nomaina tradicionālos informācijas avotus. Izglītības likumā tālmācība ir definēta kā “.. izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana”."

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), tāpat kā citas augstākās izglītības iestādes pasaulē, proaktīvi reaģējot uz globālo pandēmiju, 2020. gada 11. martā pārtrauca lekcijas klātienē, ierobežojot klātienes nodarbību nepieciešamību. Šajā situācijā izšķiroša nozīme bija katras augstākās izglītības iestādes līdzšinējai gatavībai nodrošināt ne tikai tehnoloģijām pilnveidotu, bet arī tehnoloģijām balstītu studiju procesu. Līdz ar to šī brīža galvenā pētnieciskā problēma bija, kā palīdzēt akadēmiskajam personālam tehniskā atbalsta vajadzībās un iezīmēt izglītības potenciālu, vadlīnijas studentiem, kā patstāvīgi strādāt pie satura un sasniegt paredzētos mācību rezultātus.

Video tiek paskaidrots, kā izmantot Miro rīku grupu darbiem un sasvstarpējām mācīšanās aktivitātēm.

Pašvadītas mācīšanās mērķis ir identificēt individuālās mācīšanās vajadzības, novērtēt savas zināšanas un prasmes, plānot studiju darbu izpildes procesu, uzraudzīt mācīšanās progresu un vajadzības gadījumā pielāgot izvēlētās mācīšanās metodes.

Veselības aprūpes speciālistu kompetencei ir izšķiroša nozīme pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanā. Prasmes ir viens no svarīgākajiem kompetences aspektiem, taču nereti veselības aprūpes darba devēji, vērtējot jauno profesionāļu gatavību, norāda, ka prasmes reālā darba vidē īstenot ir neskaidras, nepietiekamas un pat neadekvātas.Šī raksta mērķis ir analizēt un atspoguļot RSU Prasmju uzraudzības sistēmas koncepcijas saskaņotību ar aktuālajiem izglītības politikas veidošanas principiem, tiesisko regulējumu un augstākās izglītības pedagoģijas pamatprincipiem prasmju apguvē un novērtēšanā veselības aprūpes izglītībā, kā arī novērtēt jaunizveidotās sistēmas sākotnējos rezultātus. Mērķa sasniegšanai tika veikts starpdisciplinārs, kvalitatīvs pētījums, kurā tika īstenotas analītiskās un aprakstošās, induktīvās, deduktīvās un sintēzes izpētes un tiesību (tulkošanas) normu metodes, kā arī intervijas, lai novērtētu sākotnējos rezultātus.

Izglītības paradigmu maiņas aktualitāte nacionālā un globālā kontekstā rada nepieciešamību un izaicinājumu augstākās izglītības sistēmai piedzīvot dinamiskas pārmaiņas, virzoties uz individualizētāku izglītības procesu. Studentcentrēta mācīšanās pieeja kā aktuāla izglītības procesa īstenošanas forma atbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām un kā tāda veicina izaugsmi gan individuālā, gan institucionālā līmenī. Pētījuma mērķis ir izvērtēt pieejas atspoguļojumu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mājaslapā, tādējādi piedāvājot secinājumus un ieteikumus tās attīstībai.

Materiāla mērķis ir atbalstīt docētājus studējošo savstarpējās vērtēšanas īstenošanā un aktīvās mācīšanās organizēšanā, lai veicinātu augstāku studiju rezultātu sasniegšanu. Materiāla autori studējošo savstarpējo vērtēšanu definē kā mācīšanās un mācīšanas pilnveides procesu, kas atbalsta studējošo aktīvu līdzdalību, vērtējot vienam otra darbus un iegūstot informāciju par savu sniegumu, lai patstāvīgi vai savstarpējā mijiedarbībā ar docētāju mērķtiecīgi uzlabotu savu mācīšanās kvalitāti.

Studiju organizācijas formu izvēles instruments piedāvā iespēju docētājam testa jautājumu veidā pārdomāt sava studiju kursa saturu, plānu, pieejamo tehnisko nodrošinājumu un cituas aspektus, kas var būtiski ietekmēt studiju organizācijas formu, kas tiek ieviesta studiju kursā. Testa beigās docētājs saņems ieteikumus viņa studiju kursam piemērotākajām studiju organizācijas formām, kā arī nelielus skaidrojumus to ieviešanai studiju procesā.

Studiju rezultāti ir zināšanu, prasmju un kompetenču kopums, ko persona ir apguvusi studiju procesā un spēj demonstrēt. Tos iedalām: zināšanās, prasmēs un kompetencēs. Studiju rezultāti tiek formulēti gan studiju programmai, gan katram atsevišķam studiju kursam. Metodiskais materiāls piedāvā konkrētus paņēmienus un stratēģijas, kā nonākt pie novērojamiem, izmērāmiem un sasniedzamiem studiju rezultātu formulējumiem savā studiju kursā.

Materiāls sniedz vispārīgu pārskatu par dažādiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīkiem, kas var būt noderīgi mācību procesā. Rīki ir klasificēti septiņās kategorijās, atbilstoši to galvenajai funkcionalitātei.

[LV] Vadlīniju mērķis ir atbalstīt RSU docētājus, piedāvājot idejas dažādiem studiju kursā integrējamiem uzdevumiem, kā veicināt studējošo aktīvu mācīšanos, piedaloties konferencēs. Pētniecībā balstīta mācīšanās un mācīšanas ir viena no vadošajām stratēģijām, kuras īstenošanā ir svarīga studējošo iesaiste pētniecības vidē un studējošo meklējumdarbības, jeb pētnieciskā darba veikšanas prasmju pilnveide un patstāvības kāpināšana. [ENG] The goal of these guidelines is to support RSU academic staff by offering ideas for various tasks that can be integrated into study courses to promote active student learning through participation in conferences. Research-based learning and teaching is one of the leading strategies, emphasizing the importance of student engagement in the research environment, the development of students' inquiry and research skills, and fostering their independence.

Šis materiāls ir veltīts video lekciju izmantošanai studiju procesā. Tas sniedz padomus un ieteikumus par to, kā sagatavot un izmantot video lekcijas mācību procesā.Materiāls ir noderīgs resurss ikvienam, kurš vēlas izmantot video lekcijas kā efektīvu mācību rīku.