Instruments paredzēts pašaprūpes un instrumentālo aktivitāšu veiktspējas novērtēšanai. Ietver 10 darbības – mazgāšanos, ģērbšanos, iešanu uz tualeti, pārvietošanos, saturēšanu (fizioloģisko zarnu un urīnpūšļa iztukšošanu), ēšanu, tīrīšanu, pārtikas iegādi, sabiedriskā transporta izmantošanu un ēdiena gatavošanu. Instruments mēra atkarību/neatkarību – asistēšanas līmeni konkrētā aktivitātē. Mērījumu aizpilda intervijas veidā, kā arī novērojot personu minētajās darbībās. Ikdienas aktivitāšu novērtēšanā tiek noteikts, vai persona konkrēto aktivitāti spēj veikt neatkarīgi, daļēji atkarīgi, atkarīgi, vai ir nepieciešams atgādinājums, uzraudzība un aktīva palīdzība. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Ieva Sproģe. Fiziskās vides ietekme uz ikdienas aktivitātēm personām pēc kāju amputācijām, 2000. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Jana Rata. Atkarība ikdienas aktivitātēs personām pēc insulta pirms un pēc izrakstīšanās no rehabilitācijas centra, 2001. 2. Tatjana Cupikova. Izziņas funkciju traucējumi un pašaprūpes veikšanas spējas personām pēc insulta slimības akūtajā periodā, 2001. 3. Ieva Ozoliņa. Atšķirības ikdienas aktivitāšu veikšanā personām pēc insulta atkarībā no galvas smazdeņu bojājuma puses, 2001. 4. Inga Eitviņa-Geislere. Ikdienas aktivitāšu veikšanas grūtības un to risināšanas metodes personām ar multiplo sklerozi, 2001. 5. Ieva Mieze. Atkarība ikdienas aktivitāšu veikšanā un dzīves kvalitāte personām ar muguras smazdeņu bojājumu, 2001. 6. Aļesja Mozžerikova. Mājas vides pieejamība un piemērotība personām pēc muguras smadzeņu bojājuma, 2004. 7. Ieva Ķepale. Izziņas funkciju traucējumi un pašaprūpes veikšana personām pēc insulta, 2000. 8. Kristīne Skudre. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pretendenti, personas pēc insulta funkcionālo spēju izvērtējums: dažādu mērījumu salīdzinājums, 2009.