Veselības aprūpes speciālistu kompetencei ir izšķiroša nozīme pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanā. Prasmes ir viens no svarīgākajiem kompetences aspektiem, taču nereti veselības aprūpes darba devēji, vērtējot jauno profesionāļu gatavību, norāda, ka prasmes reālā darba vidē īstenot ir neskaidras, nepietiekamas un pat neadekvātas.Šī raksta mērķis ir analizēt un atspoguļot RSU Prasmju uzraudzības sistēmas koncepcijas saskaņotību ar aktuālajiem izglītības politikas veidošanas principiem, tiesisko regulējumu un augstākās izglītības pedagoģijas pamatprincipiem prasmju apguvē un novērtēšanā veselības aprūpes izglītībā, kā arī novērtēt jaunizveidotās sistēmas sākotnējos rezultātus. Mērķa sasniegšanai tika veikts starpdisciplinārs, kvalitatīvs pētījums, kurā tika īstenotas analītiskās un aprakstošās, induktīvās, deduktīvās un sintēzes izpētes un tiesību (tulkošanas) normu metodes, kā arī intervijas, lai novērtētu sākotnējos rezultātus.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), tāpat kā citas augstākās izglītības iestādes pasaulē, proaktīvi reaģējot uz globālo pandēmiju, 2020. gada 11. martā pārtrauca lekcijas klātienē, ierobežojot klātienes nodarbību nepieciešamību. Šajā situācijā izšķiroša nozīme bija katras augstākās izglītības iestādes līdzšinējai gatavībai nodrošināt ne tikai tehnoloģijām pilnveidotu, bet arī tehnoloģijām balstītu studiju procesu. Līdz ar to šī brīža galvenā pētnieciskā problēma bija, kā palīdzēt akadēmiskajam personālam tehniskā atbalsta vajadzībās un iezīmēt izglītības potenciālu, vadlīnijas studentiem, kā patstāvīgi strādāt pie satura un sasniegt paredzētos mācību rezultātus.