Gēteborgas dzīves kvalitātes novērtēšanas instruments sastāv no divām atsevišķām daļām: pirmā daļas priekš dzīves kvalitātes novērtēšanas, otrā daļas dažādu simptomu novērtēšanai. Instrumentā izmantota tikai instrumenta pirmā daļas, kura sastāv no 16 punktiem, kas iekļauj vērtējumu par sociālo, fizisko un garīgo labklājību. Katrs no šiem punktiem tiek novērtēts pēc septiņu soļu skalas, no "ļoti slikts" = 1 līdz "izcils, labāk nevar būt" = 7. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Maija Eglīte. Dzīves kvalitāte un brīvā laika aktivitātes krāsu rūpnīcas darbiniekiem saistībā ar kaitīgiem arodfaktoriem, 2002.

Modificētā interešu aptaujas lapā tiek izmantotas 58 aktivitātes, kā arī aptaujas lapas beigās ir atstātas trīs brīvas vitas gadījumam, ja kāda aktivitāte nav iekļauta, kas ir raksturīga šim indivīdam. Interešu novērtējums tiek izdarīts pēc četru skalu sistēmas: 0 - es neveicu šo aktivitāti; 1 - es neveicu šo aktivitāti, bet tā man interesē; 2 - es veicu šo aktivitāti ar interesi; 3 - es veicu šo aktivitāti bez intereses. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Maija Eglīte. Dzīves kvalitāte un brīvā laika aktivitātes krāsu rūpnīcas darbiniekiem saistībā ar kaitīgiem arodfaktoriem, 2002. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1.Anita Prince. Grūtības veikt ikdienas aktivitātes un pašpalīdzības stratēģijas to pārvarēšanā pacientiem ar osteoartrītu, 2004.