Instruments novērtē bailes no kritiena 11 ikdienas aktivitāšu veikšanas laikā - instrumentālās ikdienas aktivitātes, pašaprūpes, mobilitātes un brīvā laika aktivitāšu laikā (t.sk vannas lietošana, ēst gatavošana, iepirkšanās, draugu vai radu apciemošana, publisku vietu apmeklēšana). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Jurijs Strižko. Bailes no kritieniem un to ietekme uz gados vecu cilvēku ikdienas aktivitāšu veikšanu, 2014.

Aptauja par arodrehabilitācijas jautājumiem- anketa, kura sastāv no divām daļām. Pirmā daļa - pamatinformācija, sociālie un demogrāfiskie rādītāji, otrā daļa ar 40 jautājumiem Likerta skalā no 0 - 10, kurā „0” nozīmē, ka dalībniekam nav problēmu veikt jautājumā minēto aktivitāti, savukārt „10” nozīmē, ka jautājumā minētā aktivitāte pēdējās nedēļas laikā ir bijusi ļoti aktuāla problēma. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Vita Deičmane. Aptaujas par arodrehabilitācijas jautājumiem adaptācija latviešu valodā un psihometrisko īpašību pārbaude, 2017.

Aptauja par attieksmi pret ēšanu - EAT-26 - ir veidota, lai noteiktu vai pacientam ir ēšanas traucējumi, par attieksmi pret ēšanu un ar to saistīto uzvedību, kas ļauj atklāt ēšanas traucējumus. Aptauja sastāv no A; B un C daļas. A daļā tiek aizpildīti dati par pacientu. B daļā tiek aizpildīti jautājumi par ēšanas ieradumiem. Tiek doti 6 atbilžu varianti: "Vienmēr", "Parasti", "Bieži", "Reizēm", "Reti" un "Nekad". C daļa sastāv no jautājiem par ēšanas paradumiem pēdējo 6 mēnešu laikā. Uz šiem jautājumiem tiek doti 6 atbilžu varianti: "Nekad", "Vienreiz mēnesī vai retāk", "2-3 reizes mēnesī", "Vienreiz nedēļā", "2-6 reizes nedēļā", "Vienreiz dienā vai biežāk". Psihometriskās īpašības skat. darbā: Evija Kovkājeva. Drāmas terapija pašcieņas paaugstināšanai pacientiem ar simptomātiskiem ēšanas traucējumiem, 2011.

Aptauja par dzīves kvalitāti personām ar reimatoīdo artrītu sastāv no 30 jautājumiem. Atbildot uz jautājumiem jāizvēlas viens atbildes variants "jā" - 1 un "nē" - 0. Jautājumos tiek ietverta - fiziskā funkcija, emocionālā funkcija, sociālā funkcija, lomu veikšanas spējas. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Diāna Bringina. Spēja veikt ikdienas aktivitātes un dzīves kvalitāte personām ar reimatoīdo artrītu, 2000.

Aptaujas par veselību ietekmējošo paradumu izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū- anketa izveidota, lai izvērtētu respondentu ikdienas ieradumu un fizisko aktivitāšu ieradumus dzīves laikā (īstermiņā,ilgtermiņā).

Tā sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā dalībnieki izlasa četru dažādu attiecību veidošanās stilu aprakstus un rindkopā atzīmē tos stilus, kas visprecīzāk raksturo viņu izturēšanos tuvās attiecībās. Šajā posmā respondents pats definē sev piemītošo piesaistes stilu. Otrajā daļā respondents izvērtē katra stila atbilstību sev septiņu ballu Likerta skalā (1- stils nemaz neatbilst man; 7- stils pilnībā raksturo mani). Klasifikāciju pamatojošie "es" un "citi" darbības modeļi var būt pozitīvi vai negatīvi, veidojot A - drošu (es-; citi-); B - izvairīgi bailīgu (es-; citi-); C - pārņemtu (es-; citi-) un 0 - izvairīgi noraidošu (es-; citi-) kategoriju. Lasot kategoriju aprkastus, respondents gūst tiešu priekšstatu par stilu kopumā, tādēļ atbildes varētu būt sociāli vēlamas, kā arī praktiski neiespējami atpazīt idealizāciju. Tomēr arī fokuss uz iekšējo darbības modeļu apzinātajiem aspektiem nemazina rezultātu noturību. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Naira Šķone. Uz mākslu balstītā novērtēšanas instrumenta "Putna ligzdas zīmējums" adaptācija Latvijā pirmais posms, 2014.

Dzīves kvalitātes aptaujas lapa (PDQ-39) ir izveidota, lai noteiktu Parkinsona slimības pacientu dzīves kvalitāti. Aptaujas lapa sastāv no divām daļām - pirmajā daļā jāatbild uz 39 apgalvojumiem. Katram no apgalvojumiem ir pieci atbilžu varianti: nekad; laiku pa laikam; dažreiz; bieži; visu laiku (vai nemaz nespējāt). Otrā aptaujas lapas daļa ietver jautājumus par slimības stadiju un slimības pazīmēm. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Audrone Šaškaite. Apvienotā Parkinsona slimības novērtēšanas skalas un funkcionālās neatkarības mērījuma salīdzinājums novērtējot personas ar Parkinsona slimību, 2004. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Tamāra Alijeva-Bojko. Parkinsona slimības ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti, 2009. 2. Jeļena Pučinkina. Kompleksas terapijas ietekme uz dzīves kvalitāti pacientiem ar Parkinsona slimību, 2009.

Šī dzīves lomu aptaujas lapa nosauc un izskaidro 10 galvenās dzīves lomas: students; darbinieks; aprūpētājs; brīvprātīgais; mājas uzturētājs; ģimenes loceklis; draugs; reliģiskās draudzes loceklis; amatieris; dalībnieks organizācijā. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Iveta Bergina. Aktivitāšu repertuārs saistībā ar dzīves lomām sievietēm pēc 65 gadu vecuma, izmantojot "Dzīves lomu aptaujas lapu" latviešu valodā, 2000. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Māris Duncītis. Interešu un lomu maiņa cilvēkiem pensionēšanās vecumā, 2002. 2. Baiba Šavaļijeva. Sociālo lomu realizācija un apmierinātība ar dzīvi sievietēm pēc krūts audzēja operācijas, 2004. 3. Ieva Kalniņa. Dzīves lomas šizofrēnijas slimniekiem un atbilstoša vecuma veseliem cilvēkiem, 2002. 4. Jekaterina Bobnova. Apmierinātība ar dzīvi saistībā ar sociālo lomu realizēšanu personām pēc insulta, 2005. 5. Rita Bežeckiha. Mātes lomas realizācijas sievietēm, kurām ir bērni ar īpašām vajadzībām, 2006. 6. Nataļja Ivanova. Nodarbes atsavināšana un iespējas pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā personām pēc ieslodzījuma, 2007. 7. Anna Ņikitina. Brīvais laiks jauniešiem ar un bez kustību traucējumiem, 2009.

"Eiropas Mākslas terapijas aptaujā 2011" izdalīti šādi aspekti: (A) vispārēja informācija par praksi, 1.-8.jautājums. Darba vides, klientu/pacientu grupu un viņu grūtību raksturojums; (B,C) teorētiskais pamats un galvenās pieejas, 9.-16.jautājums. Galvenās teoriju grupas (pieejas), kas ietekmē mākslas terapeita darbu; (D) izvērtēšana un novērtējums, 17.-20.; (E) biogrāfiskā informācija; (F) papildus informācija. Novērtēšanas instruments lietots šajos darbos: 1. Inese Paiča. Mākslu terapijas prakses novērtējums Latvijā, 2013.

Dalībniekam tiek lūgts novērtēt pedējo 7 dienu laikā, cik no minētajām aktivitātēm viņš/viņa ir veicis, vismaz 15 minūtes (smaga, vidēja un viegla fiziska slodze). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Agrita Rubene. Suņa kā mājdzīvnieka ietekme uz cilvēka brīvā laika aktivitātēm, 2014.

Anketas garā forma sastāv no 27 jautājumiem par fiziskajām aktivitātēm (FA), kas sadalītas pa 4 domēniem – FA darbā, FA aktīvi pārvietojoties, FA mājās un dārzā, FA brīvajā laikā. Anketā iekļauti arī jautājumi par sēdēšanas daudzumu darba dienās un brīvajā laikā, taču sēdēšana netiek izdalīta kā domēns. IPAQ ir starptautiski atzīts un pārbaudīts instruments. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Linda Zelenkēviča. Fiziskās aktivitātes veselības aprūpē strādājošiem un veselības apdrošināšana, 2009. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Liene Glāzere. Aerobo darba spēju un dozētas fiziskas slodzes ietekmes novērtējums uz tām Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniekiem, 2011. 2. Arta Gaile. Fizioterapijas studentu fiziskā aktivitāte, 2013. 3. Lelde Keiša. Praktizējošu fizioterapeitu fiziskās aktivitātes līmenis, 2013. 4. Māris Locāns. Hokeja tiesnešu fiziskā aktivitāte un aerobās darbaspējas, 2013. 5. Laura Spridzāne. Fiziskās aktivitātes līmeņa saistība ar saslimstības ilgumu personām ar 2.tipa cukura diabētu, 2013. 6. Līva Miķelsone. Veselības veicināšanas darbību rezultāti vecāka gadagājuma cilvēkiem, 2013. 7. Ojārs Jūliks. Mazpilsētā dzīvojošo sieviešu aktivitātes līmenis, 2012. 8. Jurģis Eglītis. Fizioterapijas studentu aerobās darbaspējas un to izmaiņas studiju laikā, 2012. 9. Alīna Kalniņa. Fizisko aktivitāšu analīze bankas darbiniekiem un to saistība ar demogrāfiskajiem datiem un pašsajūtu darbā, 2017. Latviešu valodā tulkota, validēta un modificēta IPAQ versija pieejama arī darbā: Helēna Pole. Fiziskās aktivitātes un depresijas pazīmes biroja darbiniecēm ar nespecifiskām muguras lejasdaļas sāpēm, 2018.

Anketai par pamatu tika izmantota Nacionālā veselības dienesta aprakstītā medicīnas tehnoloģijas metodes „Sāpju klīniskā pamata izmeklēšana un novērtēšana” sadaļa „Īsā sāpju aptaujas anketa”. Anketā iekļauti 15 jautājumi, un sāpju novērtēšanai ir izmantota numeriskā reitingu skala (NRS). Metodika: dota skaitļu virkne no 0 – 10, kur 0 – sāpju nav un 10 – stiprākās iespējamās sāpes. Pacientam tika lūgts apvilkt skaitli, kas raksturo viņa sāpju intensitāti. Pētījumā rezultātu apstrādē atsevišķi tika izmantots sāpju samazināšanās vērtējums procentos. Anketa atspoguļo gan sāpju intensitāti, gan to ietekmi uz aktivitāti un funkcionālajām spējām. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Maija Skrastiņa-Bulvāne. Ortopēdisko zolīšu un to kombinācijas ar fizioterapiju salīdzinošs novērtējums pēdas priekšējās daļas subakūtu sāpju ārstēšanā, 2013.

Anketa sastāv no 10 apgalvojumiem, un tā ir izmantojama atkarības novērtēšanai. Katram no apgalvojumiem ir četri līdzvērtīgi atbilžu varianti (vērtē no 0 līdz 3), no kuriem respondentam jāzivēlas vienu, kas visprecīzāk viņu šobrīd raksturo. Summējot visus apgalvojumus, tiek aprēķināts summārais rādītājs. Atkarībā no iegūtā rādītāja iespējams noteikt atkarības izteiktības tendenci: 0: nav atkarības; 1-10: zema līdz vidēja atkarība; 11-20: vidēja līdz augsta atkarība; 21-30: augsta atkarība. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Naira Šķone. Uz mākslu balstītā novērtēšanas instrumenta "Putna ligzdas zīmējums" adaptācijas Latvijā pirmais posms, 2014.

Nosaka izdegšanas sindroma līmeni medicīnas darbiniekiem un palīdzošās profesijas pārstāvjiem, aptaujai ir 3 daļas - emocionālais izsīkums, depersonalizācija, personīgo spēju mazināšana. Katrs izteikums jānovērtē no 0-6, kur 0 - nekad, 1 - dažas reizes gadā, 2 - vienreiz mēnesī, 3 - dažas reizes mēnesī, 4 - vienreiz nedēļā, 5 - dažas reizes nedēļā, 6 - katru dienu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Tija Rauga. Vizuāli plastiskās mākslas terapija grupā "izdegšanas sindroma" mazināšanai aprūpes un sociālajiem darbiniekiem, 2011.

Modificētā interešu aptaujas lapā tiek izmantotas 58 aktivitātes, kā arī aptaujas lapas beigās ir atstātas trīs brīvas vitas gadījumam, ja kāda aktivitāte nav iekļauta, kas ir raksturīga šim indivīdam. Interešu novērtējums tiek izdarīts pēc četru skalu sistēmas: 0 - es neveicu šo aktivitāti; 1 - es neveicu šo aktivitāti, bet tā man interesē; 2 - es veicu šo aktivitāti ar interesi; 3 - es veicu šo aktivitāti bez intereses. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Maija Eglīte. Dzīves kvalitāte un brīvā laika aktivitātes krāsu rūpnīcas darbiniekiem saistībā ar kaitīgiem arodfaktoriem, 2002. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1.Anita Prince. Grūtības veikt ikdienas aktivitātes un pašpalīdzības stratēģijas to pārvarēšanā pacientiem ar osteoartrītu, 2004.

Instrumentā ir iekļautas 10 definētās sociālās lomas: students – persona, kas apmēklē skolu vai augstskolu, dienas vai vakara nodaļā, pilna laika klātienē vai neklātienē; strādnieks – persona, kas strādā apmaksātu darbu pilnu vai nepilnu darba dienu; aprūpētājs – persona, kas vismaz reizi nedēļā aprūpē citu personu; brīvprātīgais – persona, kas vismaz reizi nedēļā brīvpratīgi sniedz kādus pakalpojumus; mājsaimnieks – persona, kas vismaz reizi nedēļā veic mājas darbus; ģimenes loceklis – persona, kas vismaz reizi nedēļā pavada laiku kopā ar ģimenes locekļiem; draugs - persona, kas vismaz reizi nedēļā pavada laiku kopā ar draugiem; draudzes loceklis – persona, kas vismaz reizi nedēļā piedalās kādā reliģiskā pasākumā; amatieris – interesents – persona, kas vismaz reizi nedēļā piedalās aktivitātē, kas saistīta ar hobiju; dalībnieks organizācijā – persona, kas vismaz reizi nedēļā iesaistāskādas organizācijas darbā. Dalībniekam ir iespēja nosaukt papildus lomas, ja kāda no sociālām lomām netika minēta. Instrumenta ietvaros katra sociālā loma tiek vērtēta noteiktā laika periodā: pagātne – laika periods pirms ārstēšanas uzsākšanās; tagadne – laika periods ārstēšanas laikā; nākotne – laika periods pēc izrakstīšanās.Katrai sociālai lomai tiek nosauktas piecas ar šo lomu saistītas nodarbes, kuras dalībnieks vērtē saistībā ar laika periodiem un nozīmīgumu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Vita Beļakova. Nodarbes atsavināšana personām piespiedu psihiatriskajā ārstēšanā, 2011.

Modificētā Stanfordas Veselības novērtēšanas aptauja ir plašs rezultātu novērtējums pacientiem, kas cieš no dažādām reimatiskām slimībām, tai skaitā osteoartrīta. Instruments novērtē pētījuma dalībnieku ikdienas aktivitāšu veikšanas grūtības, kā arī, pielietojot instrumentu, ir iespējams aprēķināt nespējas indeksu. Modificētā versija ir papildināta ar jautājumiem par pētījuma dalībnieka tehnisko palīglīdzekļu pieejamību, lietošanu un nepieciešamību, veicot ikdienas aktivitātes, un tika papildināts ar plašāko tehnisko palīglīdzekļu klāstu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Marina Klimantoviča. Locītavu aizsardzības principu pielietošana un spēja veikt ikdienas aktivitātes personām ar reimatoīdo artrītu, 2002. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Žanna Dolženko. Izmaiņas ikdienas aktivitāšu veikšanā pēc plaukstas locītavas endoprotezēšanas personām ar reimatoīdo artrītu. 2. Jekaterina Širokova. Tehnisko palīglīdzekļu veidi, pieejamība un lietošana gados vecām personām ar osteoartrītu, 2008. 3. Jolanta Bukovska. Spēja veikt ikdienas aktivitātes un to sasitība ar locītavu sāpēm pusaudžiem ar juvenīlo reimatoīdo artrītu, 2002. 4. Anita Putnika. Ikdienas aktivitāšu veikšana grūtības sievietēm, kas cieš no hroniskām muguras lejasdaļas sāpēm perimenopauzālajā periodā (43-65 gadi), 2002.

Instruments sastāv no astoņām aktivitāšu kategorijām - ģērbšanās, celšanās, ēšana, pastaigas, higiēna, sniegšanās, satvēriens un citas aktivitātes. Katra aktivitāšu kategorija tiek vērtēta pēc 4 punktu skalas: 0 - bez grūtībām, 1- ar nelielām grūtībām, 2 - ar lielām grūtībām, 3 - nespēj veikt. Intervējamais subjekts no katras kategorijas jautājumiem izvēlas atbildes, kas vislabāk atspoguļo viņa funkcionālās spējas, iepriekšējās nedēļas laikā. Skaitot iegūtos rezultātus, iespējams noskaidrot nespējas indeksu: piemēram, atbildot uz astoņām aktivitāšu kategorijām punktu skaits ir 12, tādēļ nespējas indekss ir 1,5. Vienlaicīgi ir iespējams arī noskaidrot, kurās no aktivitātēm ir nepieciešama palīglīdzekļu izmantošana, vai citas personas palīdzība. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Diāna Bringina. Spēja veikt ikdienas aktivitātes un dzīves kvalitāte personām ar reimatoīdo artrītu, 2000.

ESM aptaujas lapa paredzēta, lai noskaidrotu, kā indivīdi savā dzīvē izdzīvo aktivitātes. Tā kā vissvarīgāk ir noskaidrot, kā respondenti novērtē emocijas un izjūtas tieši darba laikā, divas no dienām ir darba dienas. Pētījumam izvēlētajā ESM protokolā pirmajos jautājumos ir jāapraksta aktivitāte, kurā indivīdi konkrētajā brīdī iesaistās, pēc tam tiek lūgts novērtēt motivācijas, izziņas un emociju līmeņus saistībā ar konkrēto aktivitāti. Šie ir Likerta tipa skalas jautājumi. Atlikušie 13 jautājumi nosaka emocijas aktivitātes laikā. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Astra Brigmane. Latvijā praktizējošo ergoterapeitu pašvērtējums par ikdienas nodarbju nozīmi un balansu, 2013.

Aptauja sastāv no 16 apgalvojumiem, piem., "Man ir grūti pieņemt lēmumus", "Man ir grūti pateikt "nē"". Aptaujas dalībniekiem jānovērtē, cik lielā mērā tie piekrīt šiem apgalvojumiem, izmantojot Likerta skalu ar rangiem no 1 līdz 6 - no "pilnīgi nepiekrītu" līdz "pilnīgi piekrītu". Psihometriskās īpašības skat. darbā: Jeļena Denisjuka. Mūzikas terapija Al-Anon dalībnieku pašcieņas paaugstināšanai un līdzatkarības mazināšanai, 2014.