SPADI ir pašvērtējuma anketa, kas radīta, lai novērtētu sāpju sindromu un pleca funkciju ierobežojumus , anketai ir pierādīta ticamība un jutība pielietošanai pie dažādām pleca patoloģijām Anketa sastāv no 13 jautājumiem divās apakšnodaļās (skalās): sāpes (5 jautājumi) un funkciju ierobežojums (8 jautājumi). Uz katru jautājumu pacients atzīmē atbildi pēc numerālās skalas principa: „0” – sāpju nav vai grūtības nesagādā; „10” – visstiprākās iespējamās sāpes vai ir nepieciešama kāda cita palīdzība, lai veiktu uzdevumu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Līva Tiesnese. Hiperbārās krioterapijas efektivitāte limfedēmas mazināšanā pacientēm pēc mastektomijas, 2015.

Aptauja sastāv no 15 jautājumiem un apgalvojumiem, uz kuriem jāatbild ar piecu ballu Likerta skalas palīdzību, kurā: 1 – pilnībā nepiekrītu, 2 – nepiekrītu, 3 – neitrāli, 4 – piekrītu, 5 – pilnībā piekrītu. Ar anketas palīdzību tika noskaidrots respondentu viedoklis par dažādiem mītiem un aizspriedumiem par cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Zanda Timma. Topošo veselības aprūpes speciālistu attieksme pret cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem, 2014.

PABs-PT ir pašvērtējuma anketa, kura ļauj diferencēt vai terapeits muguras lejasdaļas sāpju menedžmentam izmanto biomedicīnisku vai biopsihosociālu pieeju. Katrs jautājums tiek izvērtēts pēc 6 punktu Likerta skalas, kur 1-pilnīgi nepiekrītu, bet 6- pilnīgi piekrītu. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Kristīne Lapsele. Hronisku muguras lejasdaļas sāpju pacientu un fizioterapeitu attieksme pret tām kā pret biomedicīnisku vai biopsihosociālu fenomenu, 2010.

Datoru neergonomikas lietošanas riski vidusskolas skolēniem- anketa ar mērķi noskaidrot datoru neergonomiskas lietošanas izraisītos veselības riskus vidusskolas skolēniem.

Demogrāfisko datu anketa ir instruments, ar kura palīdzību tiek ievākti dakti par anketas respondentu. Anketā var tikt iekļauti šādi parametri: dzimums; vecums; dzīves vieta; izglītība; nodarbošanās; attiecību statuss; materiālās labklājības novērtējums; reliģiskā piederība u.c. Anketa lietota šādos darbos: 1. Renāte Raudiņa. Ergonomikas pamatprincipu ievērošana šuvēju darbā, to izmantošana arodslimību profilaksei, 2003. 2. Jekaterīna Jakimoviča. Nodarbes adaptācijas novērtēšana personām ar šizofrēniju, 2005. 3. Ilze Loce. Produktīvu aktivitāšu nozīme personām ar garīgās attīstības traucējumiem integrācija darba tirgū, tās pozitīvie un negatīvie aspekti, 2005. 4. Jekaterina Bobnova. Apmierinātība ar dzīvi saistībā ar sociālo lomu realizēšanu personām pēc insulta, 2005. 5. Ieviņa Reinsone. Ikdienas aktivitāšu balanss un subjektīvā dzīves apmierinātība pacientiem pēc PTCA, 2004. 6. Diāna Majevska. Funkcionālā neatkarības mērījuma un Bartela ADL indeksa izmantošanas iespējas, novērtējot pašaprūpes spējas personām pēc išēmiska insulta agrīnas rehabilitācijas periodā, 2004. 7. Elīna Švēde. Izmaiņas ikdienas nodarbēs sievietēm grūtniecības laikā. 2004. 8. Jeļena Salikina. Indivīda apakšistēmu novērtējums personām ar hronisku alkoholismu. 2002. 9. Rita Bežeckiha. Mātes lomas realizācijas sievietēm, kurām ir bērni ar īpašām vajadzībām. 2006. 10. Jekaterīna Jakimoviča. Nodarbes adaptācijas novērtēšana personām ar šizofrēniju, 2005. 11. Ilze Loce. Produktīvu aktivitāšu nozīme personām ar garīgās attīstības traucējumiem integrācija darba tirgū, tās pozitīvie un negatīvie aspekti, 2005. 12. Ilona Limova. “Izmaiņas indivīda apakšsistēmās sievietēm ar hronisku reimatoīdo poliatrtrītu.” 2002. 13. Olga Šemele. “Jauniešu narkomānu ikdienas nodarbju sadalījums un dzīves kvalitāte”. 2007. 14. Ilona Likova. Nodarbinātības veicināšana personām ar psihiskiem veselības traucējumiem, 2008.

Sastāv no 24 apgalvojumiem par diebēta etioloģiju, paškontroli un komplikācijām. Dalībniekam jāatzīmē vai viņaprāt dotais apgalvojums ir pareizs vai nē, vai arī dalībnieks atbildi nezina. Tests sastāv no 23 jautājumiem ar 3-4 atbilžu variantiem, no kuriem pareiza ir tikai viena atbilde. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Katrīna Strode. 2. tipa cukura diabēta pacientu zināšanu par cukura diabētu novērtējums, 2009.

Dzīves apmierinātības anketa sastāv no viena vispārēja jautājuma par dzīvi kopumā un astoņiem jautājumiem par dažādiem specifiskiem dzīves aspektiem: pašaprūpe, brīvā laika situācija, darbs, finansiālais stāvoklis, seksuālā dzīve, attiecības ar partneri (sievu/vīru), ģimenes dzīve un kontakti ar draugiem un paziņām. Šie deviņi jautājumi var tikt novērtēti sešu punktu skalā (1 - ļoti neapmierinoši; 2 - neapmierinoši; 3 - gandrīz neapmierinoši; 4 - gandrīz apmierinoši; 5 - apmierinoši un 6 - ļoti apmierinoši). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Inta Lange. Aktivitātes personām ar muguras smadzeņu bojājumu un ģimenes loma to realizēšanā, 2000. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Diāna Pantejeva. Apmierinātības ar dzīvi un pašaprūpes aktivitāšu problēmas sievietēm pēc krūts audzēja operācijas, 2002. 2. Ieva Mieze. Atkarība ikdienas aktivitāšu veikšanā un dzīves kvalitāte personām ar muguras smazdeņu bojājumu, 2001. 3. Baiba Šavaļijeva. Sociālo lomu realizācija un apmierinātība ar dzīvi sievietēm pēc krūts audzēja operācijas, 2004. 4. Rita Bežeckiha. Mātes lomas realizācijas sievietēm, kurām ir bērni ar īpašām vajadzībām, 2006. 5. Marina Alturmesova. Aktivitāšu izmaiņas gados veciem cilvēkiem pārceļoties uz dzīvi pansionātos Bauskas rajonā, 2006. 6. Vineta Mihailova. Apmierinātība ar dzīvi un ikdienas nodarbju sadalījums strādājošiem pieaugušajiem, 2006. 7. Liene Meiere. Subjektīvā dzīves kvalitāte personām pusgadu un 2 gadus pēc insulta, 2000.

Sastāv no 30 jautājumiem, kas sadalīti 3 skalās - vispārējais veselības stāvoklis/dzīves kvalitāte, funckionēšanas skala un simptomu skala. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Vanda Jankovska. Dzīves kvalitātes un elpošanas funkcionālo rādītāju novērtējums pacientiem pēc plaušu rezekcijas operācijas agrīnajā pēcoperācijas periodā, 2011.

Anketa sastāv no 2 daļām - viena ar vispārējām, otra ar fizioterapijai specifiskām kompetencēm. Vispārējās kompetences iekļauj - instrumentālās kompetences, interpersonālās kompetences, sistemātiskās kompetences un citas. Specifiskās kompetences iekļauj - izmeklēšana un interpretācija, plānošana un rīcība, novērtēšana un veselības aprūpe, profesionālā uzvedība, menedžments, zinātniskie pētījumi un citas. Katru kompetenci jānovērtē ar "nav"; "neliela", "svarīgi", "ļoti svarīgi". Psihometriskās īpašības skat. darbā: Jūlija Roslova. Fizioterapeitam nepieciešamās kompetences no fizioterapijas studentu viedokļa, 2008. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Elīza Kandere. Fizioterapeitam nepieciešamās kompetences no strādājošo fizioterapeitu viedokļa, 2009.

Fiziskā stāvokļa pašnovērtējuma anketa ir paredzēta fiziskā stāvokļa apzināšanās novērtēšanai pusaudžiem vecumā no 9 līdz 18 gadiem. Anketa sastāv no 70 apgalvojumiem, kurus pētījuma dalībniekiem vajadzēja novērtēt ar sešu punktu Likerta skalu no 1 – nepatiesi līdz 6 – patiesi un četriem punktiem pa vidu. Anketai ir viena vispārējā pašvērtējuma skala, viena vispārējā fiziskā stāvokļa apzināšanās skala un deviņas fiziskā stāvokļa apzināšanās apakšskalas: Spēks; Ķermeņa tauki; Fiziskā aktivitāte; Izturība/sagatavotība; Sporta prasmes; Koordinācija; Veselība; Izskats; Lokanība; Vispārējā fiziskā stāvokļa apzināšanās; Pašvērtējums. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Alīna Šilvāne. Dzīves kvalitāte un fiziskā stāvokļa apzināšanās pacientiem ar idiopātisko skoliozi korsetes valkāšanas laikā, 2013.

Instrumentam ir 3 pamatsadaļas: Sadaļa A (1-6 punkti) dalībnieku demogrāfiskie dati, Sadaļa B (7–13 punkti) informācija par darba pieredzi fizioterapijā, Sadaļa C (14–20 punkti) informācija par fizioterapeitu zināšanām, attieksmi (lomu uztveri un pārliecību) un par praksi fiziskās aktivitātes veicināšanas jomā, kā arī jautājumi par šķēršļiem un iespējām, veicināt fiziskās aktivitātes pacientu vidū (ārpus terapeitiskiem vingrojumiem). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Olga Abecedarska. Aktīva dzīvesveida veicināšana un integrēšana pacientu aprūpē: fizioterapeitu zināšanu un attieksmes izpēte, 2015.

Glāzgovаs Dzirdes Pаlīglīdzekļu Noderīgumа Novērtējumа аnketа ir uz klientu vērstа skаlа dzirdes invаliditātes, dzirdes trаucējumu un dzirdes pаlīglīdzekļu аtbаlstа novērtēšаnаi. Tās praktiskā nozīme paredz pielietojumu klīniskajā vidē – individuālai pacientu dzirdes palīglīdzekļu piešķiršanas procesa administrēšanai un vienoto sistēmu kvalitātes novērtēšanai. Anketā, pirmkārt, аplūko četrus iepriekš precizētus klаusīšаnās gаdījumus, kаs bieži notiek vājdzirdīgo ikdienаs dzīvē. Šie gаdījumi tiek novērtēti аtsevišķi, bаlstoties uz to biežumu, grūtību pаkāpi, kādu piedzīvo klаusītājs pirms dzirdes palīglīdzekļa piemērošanas, sekām vаi ietekmes uz klаusītājааr dzirdes trаucējumiem dzīvi, dzirdes pаlīglīdzekļа izmаntošаnаs ilgumu noteiktаjā klausīšanās gadījumā, dzirdes palīglīdzekļa noderīguma novērtējumu, sаklаusīšаnās grūtībām, аr kurām sаskаrаs klаusītājs pēc dzirdes pаlīglīdzekļа piemērīšаnаs un pacienta аpmierinātībаs аr dzirdes pаlīglīdzekli noteiktаjā klаusīšаnās gаdījumā. Otrā anketas daļa ļаuj klаusītājаm norādīt līdz četrām pаpildus klаusīšаnās situācijām, kаs ir svаrīgas un sаistītas аr personаs ikdienаs sаskаrsmes gаdījumiem. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Agnese Vucina. Dzirdamības kvalitātes izvērtēšana personām ar dzirdes aparātiem, izmantojot Glāzgovas Dzirdes Palīglīdzekļu Noderīguma Novērtējuma anketu, 2014.

Persona novērtē atbildes uz 14 jautājumiem, kas saistīti ar izjūtām, kādām saskārušies pēdējās 7 dienās esot slimnīcā, tiek doti 4 atbilžu varianti. Pēc tam tiek izvērtēts personas trauksmes/depresijas līmenis. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Kristīne Kraukle. Autogēnais treniņš pacientiem pēc aortokoronārās šuntēšanas un vārstuļu protezēšanas operācijām rehabilitācijas centrā, 2009. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Ilze Rudzīte. Fizioterapijas iespējas depresijas pacientu rehabilitācijā, 2009. 2. Kristīne Lapsele. Hronisku muguras lejasdaļas sāpju pacientu un fizioterapeitu attieksme pret tām kā pret biomedicīnisku vai biopsihosociālu fenomenu, 2010. 3. Marita Klodža. Vispārējs nogurums pacientiem ar hroniskām muguras lejasdaļas sāpēm, 2009. 4. Anda Kalniņa. Pacients ar cervikogēno vertigo: fizioterapijas rezultātus ietekmējošo faktoru izpēte, 2011.

Anketa sastāv no 23 apgalvojumiem, ar kuru palīdzību tika noskaidrots pacientu subjektīvais viedoklis par fizioterapeita sniegtajiem pakalpojumiem mājas rehabilitācijā un apmierinātība ar tiem. Anketas apgalvojumi ietver septiņus dažādus apmierinātību ietekmējošus domēnus (viedoklis par pakalpojuma kvalitāti, viedoklis par fizioterapeita-pacienta sadarbību, viedoklis par fizioterapeita profesionālo kompetenci, viedoklis par fizioterapeita sadarbību ar citiem mājas rehabilitācijas komandas profesionāļiem, pacienta informētība par pakalpojumu, pacienta iepriekšējā pieredze, un viedoklis par mājas rehabilitācijas uzsākšanas savlaicīgumu). Anketa iekļauj arī trīs apgalvojumus, ar kuriem respondents novērtēja apmierinātību ar pakalpojumu kopumā.

Interešu pārbaudes anketa ietver dažāda veida intereses un nodarbes. Tās iedalītas 5 daļās – ikdienas aktivitātes, darbi ar rokām, kulturālā/mācību, sports, sociālā atpūta. Kopā instrumentā ir nosauktas 60 intereses. Dalībnieks ar krustiņu atzīmē, kad veic šo nodarbi (veicu agrāk, veicu tagad, neveicu agrāk, neveicu tagad, gribētu veikt). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Artis Ruiss. Apmierinātība ar dzīvi un intereses personām ar muguras smadzeņu bojājumu, 2000. Novērtēšanas instruments lietots arī šajos darbos: 1. Baiba Kārkliņa. Ikdienas aktivitāšu apjoms indivīdiem ar hroniskām tensijas tipa galvassāpēm, 2003. 2. Baiba Judina. Ikdienas aktivitāšu raksturojums gados veciem cilvēkiem, 2012.

Anketai par pamatu tika izmantota Nacionālā veselības dienesta aprakstītā medicīnas tehnoloģijas metodes „Sāpju klīniskā pamata izmeklēšana un novērtēšana” sadaļa „Īsā sāpju aptaujas anketa”. Anketā iekļauti 15 jautājumi, un sāpju novērtēšanai ir izmantota numeriskā reitingu skala (NRS). Metodika: dota skaitļu virkne no 0 – 10, kur 0 – sāpju nav un 10 – stiprākās iespējamās sāpes. Pacientam tika lūgts apvilkt skaitli, kas raksturo viņa sāpju intensitāti. Pētījumā rezultātu apstrādē atsevišķi tika izmantots sāpju samazināšanās vērtējums procentos. Anketa atspoguļo gan sāpju intensitāti, gan to ietekmi uz aktivitāti un funkcionālajām spējām. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Maija Skrastiņa-Bulvāne. Ortopēdisko zolīšu un to kombinācijas ar fizioterapiju salīdzinošs novērtējums pēdas priekšējās daļas subakūtu sāpju ārstēšanā, 2013.

Anketa sastāv no 13 jautājumiem – par gaitas traucējumiem, balstu uz iesaistītās kājas, pārvietošanās aktivitātēm (staigāšanu, skriešanu) pietupšanos, lēkšanu, kāpšanu pa kāpnēm, ilgstošu sēdēšanu, sāpju raksturu, tūsku, patellas dislokācijām, muskuļu masu un kustību apjomu. Uz katru jautājumu iespējams izvēlētie no vairākām atbildēm, dalībnieks izvēlas sev atbilstošāko atbilžu variantu. Katrai atbildei ir savs punktu skaits. Katrā jautājumā šis punktu skaits atšķiras. Beigās punkti tiek summēti. Jo vairāk punktu jo labāks ir pacienta funkcionālais stāvoklis. Maksimālais punktu skaits ir 100 punkti. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Jurģis Eglītis. Ceļa priekšējās daļas sāpju saistība ar gūžas muskuļu spēku, 2015.

Anketa novērtē indivīda spēju veikt ikdienas mājas darbus no 1-6 (no 1- “pilnīgi neatkarīgs”, 2- “minimāla asistēšana”, 3- “mērena asistēšana”, 4- “maksimāla asistēšana”, 5- “pilnīgi atkarīgs”, 6- “netika novērtēts”). Tiek novērtētas tādas aktivitātes kā tīrīšana, ēdiena gatavošana, maltītes pasniegšana, veļas mazgāšana un citi mājsaimniecības darbi. Psihometriskās īpašības skat. darbā: Anita Putnika. Ikdienas aktivitāšu veikšanas grūtības sievietēm, kas cieš no hroniskām muguras lejasdaļas sāpēm perimenopauzālajā periodā (43-65 gadi), 2005.

Modified Checklist for Autism in Toddlers (M-CHAT) ir skrīninga anketa, kas ir specifiska agrīnu autiskā spektra traucējumu riska novērtēšanai bērniem vecumā no 16 – 30 mēnešu vecumam. Anketā iekļautās jomas – motorā attīstība, sociālā ieinteresētība, sociāla rotaļāšanās, funkcionāla rotaļāšanās, rotaļu darbības imitēšana, acu skatiena kontrole, sensivitāte, norādīšana ( ar mērķi parādīt un palūgt). Citi studentu darbi, kuros instruments ir izmantots: Līva Megere. Agrīna autiskā spektra traucējuma skrīninga instruments bērniem, tā psihometrisko īpašību pārbaude, 2016.

Pašvērtējuma anketa, kas izveidota motivācijas izvērtēšanai insulta pacientiem. Anketu kopumā veido 31 apgalvojums, tie sakārtoti divās daļās: pirmajā daļa ietverti 11 apgalvojumi par motivācijas esamību vai neesamību kopumā, otrajā daļā, savukārt, ietverti 20 jautājumi par motivāciju ietekmējošiem faktoriem (sociālajiem (7 apgalvojumi), apkārtējās vides (5 apgalvojumi), personīgajiem (8 apgalvojumi)). Katra apgalvojuma atbilstību savai situācijai aizpildot anketu respondents izvērtē pēc 6 punktu Likerta skalas. Anketas rezultātu aprēķinā tiek izrēķināts kopējais punktu skaits (maksimāli iespējamais – 155), kā arī tiek aprēķināts punktu skaits pirmajā daļā (maksimālais– 55) un otrās daļās apakšsadaļās: sociālie faktori (maksimālais – 35), vides faktori (maksimālais – 25), personīgie (maksimālais – 40). Psihometriskās īpašības skat. darbā: Līga Māķēna. Pacientu motivācija iesaistīties rehabilitācijas procesā pēc pirmreizēja cerebrāla insulta, 2012.