Augstākajā izglītībā vienmēr īpaši aktuāla ir kvalitatīvas vērtēšanas stratēģijas izvēle, lai tā sniegtu pozitīvu ietekmi uz māčīšanos, veicinātu studiju kvalitāti un efektivitāti, kā arī sniegtu uzticamus rādītājus par studējošo studiju kursā. Pētījuma mērķis ir pētīt formatīvās vērtēšanas praksi Rīgas Stradiņa universitātē. Formatīva vērtēšana palīdz veidot un stiprināt izpratni par studiju kvalitāti organizācijā, parādot, ka kvalitatīva vērtēšana katrā studiju kursā ir cieši saistīta studiju kvalitātes augstākās izglītības iestādē kopumā.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), tāpat kā citas augstākās izglītības iestādes pasaulē, proaktīvi reaģējot uz globālo pandēmiju, 2020. gada 11. martā pārtrauca lekcijas klātienē, ierobežojot klātienes nodarbību nepieciešamību. Šajā situācijā izšķiroša nozīme bija katras augstākās izglītības iestādes līdzšinējai gatavībai nodrošināt ne tikai tehnoloģijām pilnveidotu, bet arī tehnoloģijām balstītu studiju procesu. Līdz ar to šī brīža galvenā pētnieciskā problēma bija, kā palīdzēt akadēmiskajam personālam tehniskā atbalsta vajadzībās un iezīmēt izglītības potenciālu, vadlīnijas studentiem, kā patstāvīgi strādāt pie satura un sasniegt paredzētos mācību rezultātus.

[LV]Vadlīniju mērķis ir sniegt praktiskus ieteikumus docētājiem un studējošajiem mākslīgā intelekta izmantošanai, ierobežošanai un lietošanas apguvei studiju procesā.

Veselības aprūpes speciālistu kompetencei ir izšķiroša nozīme pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanā. Prasmes ir viens no svarīgākajiem kompetences aspektiem, taču nereti veselības aprūpes darba devēji, vērtējot jauno profesionāļu gatavību, norāda, ka prasmes reālā darba vidē īstenot ir neskaidras, nepietiekamas un pat neadekvātas.Šī raksta mērķis ir analizēt un atspoguļot RSU Prasmju uzraudzības sistēmas koncepcijas saskaņotību ar aktuālajiem izglītības politikas veidošanas principiem, tiesisko regulējumu un augstākās izglītības pedagoģijas pamatprincipiem prasmju apguvē un novērtēšanā veselības aprūpes izglītībā, kā arī novērtēt jaunizveidotās sistēmas sākotnējos rezultātus. Mērķa sasniegšanai tika veikts starpdisciplinārs, kvalitatīvs pētījums, kurā tika īstenotas analītiskās un aprakstošās, induktīvās, deduktīvās un sintēzes izpētes un tiesību (tulkošanas) normu metodes, kā arī intervijas, lai novērtētu sākotnējos rezultātus.

Izglītības paradigmu maiņas aktualitāte nacionālā un globālā kontekstā rada nepieciešamību un izaicinājumu augstākās izglītības sistēmai piedzīvot dinamiskas pārmaiņas, virzoties uz individualizētāku izglītības procesu. Studentcentrēta mācīšanās pieeja kā aktuāla izglītības procesa īstenošanas forma atbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām un kā tāda veicina izaugsmi gan individuālā, gan institucionālā līmenī. Pētījuma mērķis ir izvērtēt pieejas atspoguļojumu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mājaslapā, tādējādi piedāvājot secinājumus un ieteikumus tās attīstībai.

SkillTrack project aims to integrate the understanding of self-directed learning, digital learning environments and skills tracking system in higher education to promote student’s learning experience, by bringing together partner universities from 4 different countries – Rīga Stradiņš University (Latvia), Arcada University of Applied Sciences (Finland), The Protestant University of Applied Sciences in Ludwigsburg (Germany), and Baskent University (Turkey). SkillTrack project team has develop a concept of a pedagogical framework and methodology in the context of self-directed learning, using a skills tracking system as a tool, to promote evidence-based discussion between public and educational institutions, and employers and to facilitate dialogue to align learning outcomes with the needs of the labour market to reduce skills mismatch. Erasmus+ project “Skills Tracking System as a Digital Solution for Student-Centred Learning (SkillTrack)” 2021-1-LV01-KA220-HED-000023077

Materiāls izveidots ar mērķi, lai atbalstītu docētājus kvalitatīvu, saprotamu un interesantu video materiālu izveidē, kas veicina studējošo mācīšanos un uzlabo studiju pieredzi. Materiāls sniedz ieskatu aspektos, kas jāņem vērā plānojot, filmējot un apstrādājot video materiālus ar pieejamajiem resursiem. Vadlīniju autori vērš uzmanību uz video pieaugošo nozīmi un dažādiem veidiem, kā video formātu var radoši izmantot studiju procesā.